Zelta indes varde

Izskats kā atpazīt

Āda

Āda ir gluda un mitra, kā tas raksturīgs abiniekiem. Jaunie dzīvnieki ir melni ar divām zeltaini dzeltenām svītrām gar muguru; nobriedot melnā krāsa izzūd un varde kļūst vienmērīgi spilgtā krāsā. Pieaugušajiem ir kaulains zobveidīgs plāksnīte augšžoklī, unikāla īpašība starp indes bultu vardēm.62

Personība kādi viņi ir

Zelta indes vardes ir dabiski pārliecinošas un nebaidās no cilvēkiem, tāpēc tās ir viegli vērot. Tās ir diennakts aktīvas un aktīvas no rīta un vakarā, ar īsu atpūtu pusdienlaikā. Abi dzimumi var būt agresīvi viens pret otru, cīnoties par partneriem vai teritoriju, tāpēc grupām ir nepieciešams daudz vietas un slēpšanās vietu.12

Ikdienas aktivitāte cik noslogota diena izskatās

Zema līdz mērena. Tās galvenokārt ir sauszemes vardes un daudz nekāpj, tāpēc platāka grīdas platība ir svarīgāka par augstumu. Tām nepieciešams labi apstādīts lietusmeža terārijs ar daudz lapu pakaišiem, saknēm un slēpšanās vietām. Dienas temperatūras gradients 22-32°C un augsts mitrums (80-90%) ar ikdienas miglošanu ir būtiski.12

Kopšana un aprūpe praktiskās daļas

Minimāla kopšana nepieciešama. Galvenie kopšanas uzdevumi ir uzturēt augstu mitrumu ar smidzinātāju vai atomizatoru, nodrošināt tīru ūdens avotu kurkuļiem, ja notiek vairošanās, un putekļot barību ar vitamīnu un minerālvielu piedevām. Ieteicama ziemas atpūtas periods ar nedaudz vēsākiem un sausākiem apstākļiem.1

Sākums kur viņi ir vislaimīgākie

Lietusmeža terārijs vismaz 50 x 50 x 50 cm nelielai grupai, bet lielāks ir labāks. Tvertnei jābūt blīvi apstādītai ar strukturāliem elementiem, piemēram, saknēm, un jānodrošina olu dēšanas vietas, piemēram, filmu kasetnes vai puscitrona čaumalas. Temperatūras gradients 22-32°C, mitrums 80-90%, ar vairākām ikdienas miglošanas reizēm. Sekla ūdens zona nav nepieciešama, bet tīrs ūdens avots kurkuļiem ir nepieciešams, ja notiek vairošanās. Piezīme: savvaļā noķertas vardes ir ļoti indīgas to uztura dēļ; nebrīvē audzētas vardes, kas barotas ar neindīgu laupījumu, nav indīgas. Šī suga ir apdraudēta un aizsargāta saskaņā ar CITES II pielikumu, tāpēc legāla iegāde no uzticamiem audzētājiem ir būtiska.14

Barības pamati kas nonāk bļodā

Pieaugušie ēd lielākus kukaiņus: augļu mušas (Drosophila hydei), vidēja lieluma circenīšus, vaska tārpus, pupiņu smecerniekus, prusakus un ugunsdzēsējus. Barība jāputekļo ar abinieku vitamīnu un minerālvielu piedevām vismaz divas reizes nedēļā. Pieaugušos baro apmēram divas reizes nedēļā; jaunos dzīvniekus katru dienu. Kurkuļi ēd aļģes, zivju pārslas un mazas granulas.153

Kompānija kurus viņi vēlas sev apkārt

Var turēt pāros vai grupās pa 5-10 dzīvniekiem. Tie nav īsti sabiedriski, bet pacieš viens otru, ja terārijs ir pietiekami liels un ar daudz slēpšanās vietām. Abi dzimumi var būt agresīvi, tāpēc plaša vieta un vizuālie šķēršļi ir svarīgi. Savvaļā noķertas vardes ir vienas no indīgākajām radībām uz Zemes un nekad nedrīkst tikt apstrādātas; nebrīvē audzētas vardes nav indīgas, bet joprojām ir trauslas. Šī suga ir apdraudēta un aizsargāta saskaņā ar CITES II pielikumu; jātur tikai legāli audzēti dzīvnieki.14

Stāsts kur tas viss sākās

Zelta indes varde pirmo reizi zinātniski aprakstīta 1978. gadā, autori Myers, Daly un Malkin no Quebrada Guanguí apgabala Kolumbijā. Tās ārkārtējā toksicitāte savvaļā padarīja to slavenu, bet līdz 1990. gadu vidum Eiropas hobiji iemācījās to audzēt nebrīvē, kur neindīgs uzturs padara vardes nekaitīgas. Kopš tā laika tā ir kļuvusi par populāru sugu bultu varžu hobijā, novērtēta tās spilgto krāsu un diennakts paradumu dēļ.17

Atzīta no oficiālās daļas

IUCN Red List

Apdraudēts1

CITES

II papildinieks1