Āfrikas zoss

Izskats kā atpazīt

Spalvas

Ļoti liela, smaga zoss ar garu, nedaudz izliektu kaklu un izteiktu izciļņu uz pieres. Ķermenis ir apmēram 35 grādu leņķī pret horizontāli, ar garu, diezgan plakanu muguru un gludām, noapaļotām krūtīm un vēderu. No apakšžokļa karājas pusmēness formas ādas kroka. Aste ir pacelta virs muguras līnijas, īpaši tēviņiem.1

Personība kādi viņi ir

Āfrikas zosis ir inteliģentas, zinātkāras un ļoti sabiedriskas. Regulāri apieties ar tām no mazotnes, tās kļūst lēnprātīgas un patīkamas kompanjones. Daži tēviņi var būt agresīvi, īpaši vairošanās sezonā vai aizsargājot ligzdas. Tās ir ļoti skaļas un pastāvīgi vokalizē, kas var būt traucējoši dzīvojamās zonās.23

Ikdienas aktivitāte cik noslogota diena izskatās

Šīm zosīm ir nepieciešama ikdienas kustība, ganīšanās laiks un vieta, kur patrulēt. Tās ir aktīvi, zinātkāri putni, kas paliek veselīgāki, ja var staigāt, meklēt barību, peldēties un mijiedarboties ar ganāmpulka biedriem. Ierobežota telpa var izraisīt garlaicību, svara pieaugumu, kāju problēmas un pastiprinātu teritoriālu uzvedību.4

Kopšana un aprūpe praktiskās daļas

Nodrošiniet tīru peldvietu (baseinu vai dīķi), kas tiek uzturēta katru dienu, lai novērstu infekcijas. Lielais pieres izciļnis ir uzņēmīgs pret apsaldējumiem, tāpēc aukstā laikā ir nepieciešama pajumte. Mājoklim jābūt ar zāles grīdu un aizsardzību no plēsējiem, ar vismaz vienu kvadrātmetru uz vienu zosi iekštelpās un diviem kvadrātmetriem ārā.32

Sākums kur viņi ir vislaimīgākie

Āfrikas zosīm ir nepieciešams plašs, drošs iežogojums ar piekļuvi dīķim vai baseinam peldēšanai. Tām ir nepieciešama pajumte no ekstremāliem laikapstākļiem, īpaši, lai aizsargātu izciļni no apsaldējumiem. Tās ir nometnieces un nevar lidot, tāpēc pietiek ar iežogotu teritoriju. Tām vislabāk klājas mērenā klimatā.32

Barības pamati kas nonāk bļodā

Galvenokārt zālēdājas: zāle, sēklas, ūdensaugi, mazi graudi (rudzi, mieži, kvieši) un reizēm gliemeži, mazas zivis un kukaiņu kāpuri. Ieteicama komerciāla ūdensputnu vai medījamo putnu uzturēšanas granula ar 14-17% olbaltumvielu un 3-6% tauku, kā arī piekļuve zālei. Izvairieties barot tikai ar maizi, salātiem vai kukurūzu, jo tas var izraisīt uzturvielu trūkumu. Tīram ūdenim vienmēr jābūt pieejamam.34

Kompānija kurus viņi vēlas sev apkārt

Ļoti sabiedriski putni, kas plaukst grupās (baros). Tiem jābūt vismaz vienam vai diviem kompanjoniem. Tie veido pāru saites, un katru tēviņu var pārot ar divām līdz sešām mātītēm. Tie ir teritoriāli un brīdinās saimniekus par iebrucējiem, bet var kļūt agresīvi, aizsargājot ligzdas vai cāļus.32

Stāsts kur tas viss sākās

Āfrikas zoss ir mājas šķirne, kas cēlusies Ķīnā, nevis Āfrikā. Tā tika izveidota no savvaļas gulbju zoss (Anser cygnoides), selektīvi audzējot, kas tai piešķīra daudz lielāku ķermeni, izteiktu pieres izciļni un ādas kroku, salīdzinot ar tās Ķīnas radinieku. Šāda veida putni tika ievesti Eiropā, iespējams, caur Madagaskaru, un tie bija sastopami Lielbritānijā jau pirms 17. gadsimta beigām. Tie ieradās Ziemeļamerikā 19. gadsimta vidū un kopš tā laika tiek turēti kā atzīta šķirne. Mūsdienās tie tiek novērtēti kā mājdzīvnieki, sargi un gaļas ražošanai.12

Atzīta no oficiālās daļas

American Poultry Association

Brūnā (pelēkā) šķirne pieņemta Standartā 1874. gadā; Baltā šķirne atzīta 1987. gadā.2

Poultry Club of Great Britain

Atzīst trīs krāsu šķirnes: pelēkbrūnu, bēšu un baltu.1

Entente Européenne d'Aviculture et de Cuniculture

Atzīta tikai pelēkbrūnā šķirne.1