Gūti safīra ornamentālā tarantula

Izskats kā atpazīt

Eksoskelets klāts ar smalkiem matiem (setae); urticējoši mati klāt.

Šai tarantulai ir samtains, metāliski zils ķermenis ar sarežģītiem gaiši pelēkiem un baltiem marķējumiem uz karapaksa un kājām. Apakšpuse ir gaišāk zili pelēka. Kopējais efekts ir mirdzošs, dārgakmeņiem līdzīgs izskats.12

Personība kādi viņi ir

Šī tarantula ir nervoza un bailīga, dod priekšroku bēgšanai no draudiem. Tā ir gaismas jutīga un atkāpsies no spilgtas gaismas. Provocēta tā var kost, un tās inde tiek uzskatīta par medicīniski nozīmīgu, spējot izraisīt stipras sāpes, sliktu dūšu un krampjus, kas var ilgt nedēļām. Rokās ņemt nav ieteicams.165

Ikdienas aktivitāte cik noslogota diena izskatās

Nakts dzīvnieks un slepens; nepieciešams vertikāli orientēts terārijs ar kāpšanas iespējām, piemēram, korķa mizas caurulēm vai bambusa gabaliem. Vājš apgaismojums ir vislabākais.65

Kopšana un aprūpe praktiskās daļas

Minimāla kopšana; zirneklis tīrās pats. Turētājiem jāuztur mitrums (75-85%) un temperatūra (18-24°C / 64-75°F) ar labu ventilāciju. Ik pa laikam apsmidzināšana nodrošina dzeramo ūdeni. Neņemt rokās; zirnekļa pārvietošanai izmantojiet krūzes un kartona metodi.16

Sākums kur viņi ir vislaimīgākie

Augsts terārijs (piemēram, 30x30x45 cm) ar vertikālām korķa mizas vai bambusa caurulēm slēpšanai un kāpšanai. Substrāts jātur mēreni mitrs. Temperatūra 18-24°C (64-75°F) ar nakts pazeminājumu līdz 18-21°C (65-70°F). Mitrums 75-85%. Laba ventilācija ir būtiska. Šī suga nav dzīvībai bīstama cilvēkiem, bet tās kodums var izraisīt smagus simptomus; to ir likumīgi turēt lielākajā daļā valstu, bet pārbaudiet vietējos noteikumus.165

Barības pamati kas nonāk bļodā

Plēsējs; ēd crickets, tarakānus, kodes, sienāžus, miltu tārpus un citus kukaiņus. Pieaugušie var uzņemt mazas ķirzakas. Barojiet mazuļus ar 1-2 atbilstoša izmēra kukaiņiem piecas reizes nedēļā; jauniešus un pieaugušos vienu vai divas reizes nedēļā.175

Kompānija kurus viņi vēlas sev apkārt

Vientuļš; jātur atsevišķi. Savvaļā tie var dzīvot kopā, ja koku dobumi ir ierobežoti, bet nebrīvē tie ir teritoriāli un kanibālistiski. Nekopdzīvot.16

Stāsts kur tas viss sākās

Pirmais zināmais eksemplārs tika nosūtīts Britu muzejam 1898. gadā H.R.P. Kārtera vadībā, kurš to saņēma no inženiera H.C. Vesta. Vests atrada zirnekli savā bungalo netālu no Gūti, Indijā. Sugu aprakstīja Pokoks 1899. gadā. Tā ir audzēta nebrīvē vairāk nekā desmit gadus un ir populāra tarantulu entuziastu vidū tās satriecošās zilās krāsas dēļ. Savvaļā tā tiek uzskatīta par kritiski apdraudētu dzīvotņu zuduma dēļ.12

Atzīta no oficiālās daļas

ITIS

Atzīta suga Poecilotheria metallica Pocock, 18998

Popularitāte Augsta starp tarantulu turētājiem tās satriecošās krāsas un salīdzinošā miera dēļ Poecilotheria.16