Amazones koku boa

Izskats kā atpazīt

zvīņas

Slaida, koku iemītnieku čūska ar samērā lielu galvu, vertikāliem zīlītēm un izteiktiem siltuma bedrīšiem gar lūpām un purnu. Tāpat kā visām boām, tai ir pāris mazu, naga veida tūpļa spuru netālu no kloākas, kas ir rudimentāras pakaļkājas.15

Personība kādi viņi ir

Amazones koku boām ir reputācija būt aizsardzības un ātri kodīgām, īpaši jaunām vai savvaļā noķertām. Tomēr nebrīvē audzēti indivīdi var kļūt mierīgi un paklausīgi ar regulāru, maigu apstrādi. Katrai čūskai ir sava personība, un tās parasti ir labāk piemērotas kā izstādes dzīvnieki, nevis mājdzīvnieki biežai apstrādei.145

Ikdienas aktivitāte cik noslogota diena izskatās

Nakts un koku iemītnieku, bet var būt aktīva arī dienā. Tās ir slēpņu mednieces, kas sēž uz zariem un nepieciešams daudz kāpšanas vietas. Tās nav mājdzīvnieks, kas jāizved vingrot.14

Kopšana un aprūpe praktiskās daļas

Zemas kopšanas vajadzības. Nodrošiniet lielu ūdens trauku mērcēšanai un regulāri apsmidziniet aploku, lai uzturētu mitrumu. Tīriet aploku pēc vajadzības.24

Sākums kur viņi ir vislaimīgākie

Augsts, vertikāls aploks (vismaz 90 cm plats, 90 cm dziļš un 120 cm augsts) ar daudziem stipriem zariem sēdēšanai. Izmantojiet substrātu, piemēram, augsni vai kokosriekstu skaidas, kas uztur mitrumu. Uzturiet temperatūras gradientu no 30°C augšpusē līdz 23°C apakšā, un uzturiet mitrumu virs 60% ar regulāriem pīķiem virs 80%. Nodrošiniet slēptuves no korķa ruļļiem.43

Barības pamati kas nonāk bļodā

Plēsējs. Barojiet ar atkausētiem grauzējiem (pinky peles mazuļiem, lielākas peles vai žurkas pieaugušajiem). Jaunus dzīvniekus barojiet reizi nedēļā, pieaugušos reizi divās nedēļās. Tie var pieņemt arī cāļus.256

Kompānija kurus viņi vēlas sev apkārt

Vientuļnieks. Viņiem nav nepieciešama vai labums no kompānijas, un tie ir vislabāk turēti atsevišķi. Tie nav mājdzīvnieks iesācējiem to specifisko aprūpes vajadzību un aizsardzības temperamenta dēļ.15

Stāsts kur tas viss sākās

Amazones koku boa pirmo reizi aprakstīja Karls Linnejs, kurš atzīmēja zeltaini dzeltenos plankumus uz galvas, kas viņam atgādināja dārzu, tādējādi radot nosaukumu 'Dārza boa'. Mājdzīvnieku tirdzniecībā tās bieži tiek iedalītas divās krāsu fāzēs: 'dārza fāze' (brūna, olīvu vai pelēka ar dažādu rakstu) un 'krāsainā fāze' (sarkana, oranža un dzeltena kombinācijas). Vēsturiski savvaļā noķerti importi no Gviānas vairoga deva tām reputāciju būt trauslām un agresīvām, bet nebrīvē audzēšana ir radījusi paklausīgākus indivīdus. Tās joprojām ir retāk sastopamas hobijā nekā citas boas, daļēji to specifisko aprūpes prasību dēļ.174