Bairda žurku čūska

Izskats kā atpazīt

zvīņas

Slaida, daļēji kokos dzīvojoša čūska ar gludām zvīņām. Jaunie īpatņi ir gaiši pelnu pelēki ar tumšiem plankumiem vai segliem; pieaugušie iegūst spilgti oranži dzeltenu līdz laškrāsas pamatkrāsu ar četrām tumšām svītrām no kakla līdz astei. Vēders ir pelēks līdz dzeltens, kļūstot tumšāks pie astes. Dažiem īpatņiem ir sudrabaina galva (Meksikas variants), bet citi ir vienkrāsaini (Teksasas variants).154

Personība kādi viņi ir

Bairda žurku čūskas ir pazīstamas ar savu ievērojami mierīgo un maigo dabu, reti kožot pat savvaļā. Tās var grabēt ar asti vai izdalīt muskusa smaku, ja ir nobijušās, bet labi panes apiešanos un ir zinātkāras, aktīvas čūskas, kurām patīk izpētīt apkārtni. Jaunie īpatņi var būt nedaudz bailīgi, bet ātri nomierinās ar maigu, regulāru apiešanos.541

Ikdienas aktivitāte cik noslogota diena izskatās

Šī ir diennakts, daļēji kokos dzīvojoša suga, kurai nepieciešamas daudz kāpšanas iespēju (zari, laktas, dzegas) un drošs, bēgšanu novērstošs terārijs. Tās ir aktīvas un zinātkāras, tāpēc svarīga ir plaša tvertne ar vertikālu telpu. Nodrošiniet vismaz divas slēptuves un stabilu ūdens trauku, kas ir pietiekami liels mērcēšanai.245

Kopšana un aprūpe praktiskās daļas

Ļoti zemas kopšanas prasības. Nodrošiniet tīru ūdens trauku un regulāri tīriet terāriju. Pilnīga substrāta maiņa ik pēc dažiem mēnešiem ir pietiekama. Tās nomaina ādu vienā gabalā, ja mitrums ir pietiekams; mitra slēptuve var palīdzēt ādas nomaiņā.2

Sākums kur viņi ir vislaimīgākie

Minimālais 40-55 galonu augsts vai garš terārijs pieaugušam īpatnim ar drošu vāku. Izmantojiet substrātu, kas labi saglabā mitrumu, piemēram, ciprešu mulču, orhideju mizu vai kokosšķiedru (nekad priedi vai ciedru). Nodrošiniet temperatūras gradientu: saulēšanās vieta 90-95°F (32-35°C) un vēsais gals 75-80°F (24-27°C). Mitrumam jābūt mērenam (apmēram 40-60%). Iekļaujiet zarus, akmeņus, baļķus un mākslīgos augus kāpšanai un slēpšanai. Stabils ūdens trauks ir būtisks. Šī suga nav indīga un ir likumīga lielākajā daļā vietu, bet vienmēr pārbaudiet vietējos noteikumus.243

Barības pamati kas nonāk bļodā

Plēsīga. Nebrīvē barojiet ar atbilstoša lieluma saldētiem-atkausētiem grauzējiem (peles lielākajai daļai pieaugušo, žurkas lielākiem īpatņiem). Jaunie īpatņi ēd peles mazuļus. Jaunās čūskas var ēst arī mazas ķirzakas. Barojiet ik pēc 5-14 dienām atkarībā no vecuma un lieluma. Vienmēr nodrošiniet svaigu ūdeni.124

Kompānija kurus viņi vēlas sev apkārt

Vientuļniece. Tām nav nepieciešama vai noderīga kompānija, un tās jātur atsevišķi. Tās parasti labi panes maigu apiešanos, kas var būt labs veids, kā nodrošināt aktivitāti. Vienmēr uzraugiet bērnus ap jebkuru mājdzīvnieku čūsku.52

Stāsts kur tas viss sākās

Bairda žurku čūsku pirmo reizi aprakstīja amerikāņu herpetologs Henrijs C. Jārovs 1880. gadā. Tā ir turēta nebrīvē daudzus gadu desmitus, lai gan bieži tika ignorēta par labu biežāk sastopamām Ziemeļamerikas žurku čūskām, piemēram, kukurūzas čūskai. Tās dabiskais areāls ir ierobežots ar daļēji sausiem akmeņainiem apgabaliem Teksasā un Meksikā, kas padarīja to mazāk pieejamu agrīnajiem kolekcionāriem. Pēdējos gados tā ir ieguvusi popularitāti hobiju vidū, pateicoties tās lēnajam raksturam, iespaidīgajai pieaugušo krāsai un vieglajai kopšanai. Tiek atzīti divi galvenie varianti: Teksasas lokalitāte (vienkrāsaina no galvas līdz astei) un Meksikas variants (izteikti sudrabaina galva).251