Ķīnas ūdens pūķis

Izskats kā atpazīt

Mazas zvīņas ar cekulu uz muguras un garu svītrainu asti

Slaida, spilgti zaļa agamīda ar saplacinātu sānu ķermeni un ļoti garu asti, kas veido vairāk nekā divas trešdaļas no tās garuma. Aste ir gredzenota gaiši zaļā un tumši brūnā krāsā. Pieaugušiem īpatņiem bieži ir dzeltena vai oranža rīkle, un tēviņiem ir augstākas cekulas gar kaklu un asti, kā arī kupli vaigi. Jauniešiem ir smalkas zaļas vai tirkīza diagonālas svītras.12

Personība kādi viņi ir

Modrs un ātri reaģējošs, ar dabisku instinktu mesties ūdenī, kad tiek pārsteigts. Ar pastāvīgu, maigu apiešanos daudzi ūdens pūķi nomierinās, lai gan tie bieži ir vislaimīgākie, ja tos apbrīno labi iekārtotā terārijā, nevis bieži izņem ārā.21

Ikdienas aktivitāte cik noslogota diena izskatās

Aktīvs dienā un daļēji koku iemītnieks, kas kāpelē pa zariem un regulāri peld. Tam nepieciešams augsts terārijs ar daudz izturīgiem laktām un lielu baseinu.12

Kopšana un aprūpe praktiskās daļas

Katru dienu apsmidziniet, lai uzturētu mitrumu, un uzturiet baseina ūdeni tīru. Izmantojiet kvalitatīvu UVB lampu, kas novietota tā, lai pūķa mugura būtu apmēram 30-38 cm zem tās, kamēr tas gozējas, kā arī spilgtu pilna spektra apgaismojumu.2

Sākums kur viņi ir vislaimīgākie

Minimālais terārijs apmēram 180 x 90 x 180 cm (6 x 3 x 6 pēdas), ar priekšējām durvīm un labu ventilāciju, ar baseinu vismaz apmēram 250 litri (65 ASV galoni). Gozēšanās vieta 32-35 °C, vēsā puse 25-30 °C un naktī 24-25 °C. Dienas mitrums ap 60-80%.2

Barības pamati kas nonāk bļodā

Galvenokārt kukaiņēdājs ar dažiem zaļumiem. Mazuļi saņem kukaiņus katru dienu; jaunieši kukaiņus un salātus katru otro dienu; pieaugušie kukaiņus ik pēc trim līdz piecām dienām ar nelielu salātu porciju katru dienu. Savvaļas pūķi ēd termītus, skudras, circenīšus, tārpus, gliemežus un reizēm augu barību.21

Kompānija kurus viņi vēlas sev apkārt

Vislabāk turēt atsevišķi. Tēviņi ir teritoriāli; mātītes ir iecietīgākas, bet kopīgs terārijs ir paredzēts tikai vaislas apstākļiem daudz lielākā telpā.21

Stāsts kur tas viss sākās

Žoržs Kivjē aprakstīja sugu 1829. gadā. Tagad tā ir vienīgā sava ģints pārstāve, un tās tuvākie radinieki ir Austrālijas pūķi, no kuriem tās līnija atdalījās apmēram pirms 30 miljoniem gadu. Tā jau ilgu laiku ir pazīstama ķirzaka rāpuļu hobijā Eiropā un Ziemeļamerikā.1

Atzīta no oficiālās daļas

IUCN Red List

Apdraudēta (sarakstā kopš 2017. gada).1

CITES

II pielikums kopš 2023. gada, tāpēc starptautiskā tirdzniecība ir regulēta.1