Parastā snapbruņurupucis

Izskats kā atpazīt

Bruņu un āda

Rupjš, muskuļots bruņurupucis ar izciļņainu karapaksu, kas svārstās no iedzelteni brūnas līdz brūnai vai melnai. Plastrons ir samazināts, aste ir tikpat gara kā čaula un zobaina, un kakls ir ļoti elastīgs. Jaunie dzīvnieki ir tumšāki un ar raupjāku čaulu.25

Personība kādi viņi ir

Aizsargājošs un agresīvs uz sauszemes, ar spēcīgu kodumu un garu kaklu. Ūdenī tie parasti cenšas paslēpties vai aizbēgt. Nav mājdzīvnieks apiešanās; tie šņāc, kad tiek apdraudēti, un stresa situācijā izdala muskusa smaku.23

Ikdienas aktivitāte cik noslogota diena izskatās

Zema aktivitāte; tie galvenokārt ir ūdens dzīvnieki un reti gozējas. Viņi daudz laika pavada paslēpušies dubļos vai veģetācijā, gaidot, lai uzbruktu medījumam.3

Kopšana un aprūpe praktiskās daļas

Minimāla apiešanās; nekad neceliet aiz astes. Atbalstiet ķermeni no aizmugures un apakšpuses, vienlaikus izvairoties no koduma loka. Veterinārā aprūpe jāatstāj rāpuļu speciālistam. Tīrs ūdens un laba filtrācija ir būtiska, lai novērstu čaulas un ādas problēmas.24

Sākums kur viņi ir vislaimīgākie

Liels dīķis, krājuma tvertne vai pielāgots ūdens terārijs ar minimālo platību ap 2 m². Nodrošiniet seklas atpūtas vietas, drošu sausu gozēšanās zonu un barjeras, kuras nevar uzkāpt vai atgrūst. Ūdens temperatūra 20, 26°C, gozēšanās virsma 28, 32°C, vēsa atpūtas vieta 18, 20°C. Izmantojiet pārlieku lielu filtrāciju un uzturiet nulles amonjaka un nitrītu līmeni. Ieteicams skaidrs dienas/nakts cikls 10, 12 stundas ar UVB (Ferguson Zone 1).4

Barības pamati kas nonāk bļodā

Visēdājs: veselas zivis, bezmugurkaulnieki, granulas, ūdensaugi un lapu zaļumi. Nepārbarojiet ar augsta tauku satura gaļu. Pieaugušie ēd ik pēc 3, 5 dienām; jaunie biežāk.43

Kompānija kurus viņi vēlas sev apkārt

Vientuļš; nav sabiedrisks. Vislabāk tos turēt atsevišķi. Dažās valstīs ir nelikumīgi tos turēt vai izlaist brīvībā to invazīvā potenciāla dēļ. Pirms iegādes vienmēr pārbaudiet vietējos likumus.1

Stāsts kur tas viss sākās

Parastais snapbruņurupucis ir turēts kā eksotisks mājdzīvnieks gadu desmitiem, novērtēts tā iespaidīgā izmēra un senā izskata dēļ. Tomēr daudzi īpašnieki nenovērtē tā telpas vajadzības un aizsargājošo dabu, kas noved pie biežas pamešanas. Eiropā Francijā un Itālijā ir visvairāk izlaisto indivīdu, un suga tagad tiek uzskatīta par invazīvu vairākos reģionos. Kopš 2022. gada Francijā ir nelikumīga eksotisku dzīvnieku izstādīšana un pārdošana.1