Leopards gekons

Izskats kā atpazīt

Mazzvīņains gekons ar biezu, tauku uzkrājošu asti

Pamatīgs zemes gekons ar mīkstu, pumpainu ādu, platu galvu un kuplu asti, kurā uzkrāj tauku rezerves. Atšķirībā no vairuma gekonu tam ir kustīgi plakstiņi un tas var mirkšķināt, un tā pirkstos ir sīki nagi, nevis lipīgi spilventiņi, tāpēc tas staigā un kāpj pa akmeņiem, nevis rāpjas pa stiklu. Jaunie dzīvnieki ir svītraini, un, augot, svītras sadalās plankumos.13

Personība kādi viņi ir

Mierīga, ziņkārīga ķirzaka, kas, pieradusi, mēdz labi paciest saudzīgu apiešanos. Tā pārvietojas nesteidzīgi un dienu pavada paslēpusies slēpnī, bet krēslas stundā iznāk pētīt apkārtni un medīt.34

Ikdienas aktivitāte cik noslogota diena izskatās

Visaktīvākā krēslā un naktī. Tā pēta grīdu, kāpj pa zemiem akmeņiem un zariem, un novērtē plašu terāriju ar daudz slēpņu vingrošanai.135

Kopšana un aprūpe praktiskās daļas

Nodrošiniet siltuma gradientu: sildvirsma ap 34–36 °C, siltais slēpnis 32–33 °C, vēsais gals 21–25 °C, naktī temperatūra var pazemināties līdz aptuveni 16 °C. Uzturiet vispārējo mitrumu ap 30–40% un piedāvājiet mitru slēpni ar 70–80% mitrumu, lai atvieglotu ādas maiņu. Zemas intensitātes UVB apgaismojums ir noderīgs papildinājums, bet gaišākiem un albīnu morfiem tas jālieto saudzīgāk. Leopardslēpņu gekoni ādu maina vienā gabalā un parasti apēd veco ādu.63

Sākums kur viņi ir vislaimīgākie

Pieaugušam dzīvniekam nepieciešams vismaz 90 x 45 x 45 cm liels terārijs, bet 120 x 60 x 60 cm ir vēl labāk. Nodrošiniet vismaz trīs slēpņus (siltu, vēsu un mitru), dabiska stila grīdu un zemus kāpšļus.56

Barības pamati kas nonāk bļodā

Kukaiņēdājs. Piedāvājiet dažādus dzīvus barības objektus, piemēram, circenīšus, dubia tarakānus, miltu tārpus, zīdtārpiņus un melno karavīru mušu kāpurus, kas iepriekš baroti un apkaisīti ar kalciju. Jaunie dzīvnieki ēd katru dienu, jaunie pieaugušie ik pēc 2–3 dienām, bet labi baroti pieaugušie apmēram ik pēc 5 dienām. Nodrošiniet seklu trauciņu ar svaigu ūdeni.73

Kompānija kurus viņi vēlas sev apkārt

Savvaļā leopardslēpņu gekoni dzīvo brīvās kolonijās, bet nebrīvē tie ir vislaimīgāki, ja tiek turēti pa vienam terārijā. Divus tēviņus nekad nedrīkst turēt kopā.15

Stāsts kur tas viss sākās

Angļu zoologs Edvards Blits (Edward Blyth) aprakstīja šo sugu 1854. gadā no Sāls grēdas Pendžabā. Ģints nosaukums apvieno grieķu vārdus 'labs' un 'plakstiņš', bet sugas nosaukums cēlies no latīņu vārda 'plankums'. Tā kā tas tik viegli vairojas nebrīvē, leopardslēpņu gekons kļuva par vienu no pirmajām ķirzakām, ko hobiji audzēja lielā skaitā, un to dažreiz sauc par pirmo pieradināto ķirzaku. Mūsdienās gandrīz visi mājdzīvnieki ir audzēti nebrīvē, un selekcionāri ir radījuši plašu krāsu un rakstu morfu klāstu. Tā ir viena no populārākajām mājdzīvnieku ķirzakām, otrā aiz bārdainā pūķa.12

Atzīta no oficiālās daļas

The Reptile Database

Derīga suga Eublepharis macularius (Blyth, 1854), ar piecām atzītām pasugām2

IUCN Red List

Vismazāk apdraudēts1

Popularitāte Viena no populārākajām mājdzīvnieku ķirzakām, otrā tikai pēc bārdainā pūķa (gads nav norādīts)1