Degunradžu žurku čūska

Izskats kā atpazīt

Zvīņas

Gludas, spīdīgas zvīņas klāj slaido, kokos dzīvojošo ķermeni. Pieauguši īpatņi ir laima līdz olīvzaļi ar baltiem un melniem punktiem, bet jaunie ir pelēkbrūni. Tumša svītra stiepjas no purna caur aci līdz žoklim. Raksturīgākā iezīme ir iegarenais, smailais purna piedēklis, kā mazs rags.12

Personība kādi viņi ir

Nebrīvē audzētas degunradžu žurku čūskas parasti ir mierīgas un pacieš maigu apiešanos, taču tās labāk piemērotas kā skatāmie dzīvnieki, nevis mājdzīvnieki biežai apiešanās. Sākumā tās var būt kautrīgas un dod priekšroku, lai tās ņem no apakšas, nevis satver.2

Ikdienas aktivitāte cik noslogota diena izskatās

Kokos dzīvojoša un daļēji nakts aktīva; tām patīk kāpelēt un peldēties. Nodrošiniet daudz zaru un lielu ūdens trauku mērcēšanai. Tās ir aktīvas gan dienā, gan naktī.12

Kopšana un aprūpe praktiskās daļas

Minimāla kopšana; nodrošiniet tīru ūdeni mērcēšanai un miglojiet terāriju, lai uzturētu mitrumu. Ādas nomešana parasti notiek bez problēmām, ja mitrums ir pietiekams. Regulāri tīriet terāriju.2

Sākums kur viņi ir vislaimīgākie

Minimālais terārija izmērs pieaugušam: 5 pēdas garš, 2,5 pēdas plats un 2,5 pēdas augsts. Nodrošiniet zarus kāpelēšanai, lielu ūdens trauku peldēšanai un mitru slēptuvi. Temperatūras gradients: 24, 29 °C ar saulēšanās vietu ap 32 °C. Mitrums 60, 80%. Nav indīga un nav aizsargājama; vairumā valstu tās drīkst turēt, bet pārbaudiet vietējos likumus.21

Barības pamati kas nonāk bļodā

Gaļēdāja; baro ar veselu upuri, piemēram, grauzējiem un paipalu cāļiem. Sākumā mazuļi var dot priekšroku zivīm vai kurkuļiem. Barojiet mazuļus ik pēc 5, 7 dienām, jaunus ik pēc 7, 14 dienām, pieaugušus ik pēc 14 dienām. Upurim jābūt aptuveni čūskas platuma resnākajā vietā. Drošībai izmantojiet saldētu un atkausētu upuri.24

Kompānija kurus viņi vēlas sev apkārt

Vientuļniece; kopdzīvošana nav ieteicama, jo tēviņi var traucēt mātītēm. Tām nav nepieciešama biedrība un tās vislabāk turēt atsevišķi.2

Stāsts kur tas viss sākās

Degunradžu žurku čūsku pirmo reizi zinātniski aprakstīja Mokārs 1897. gadā. Tā palika ļoti reta nebrīvē līdz 2000. gadu sākumam, kad 2005. gadā ieradās pirmie dokumentētie importi no Ķīnas. 2000. gadu beigās un 2010. gados tā ieguva popularitāti rāpuļu entuziastu vidū. Pirmā Eiropas zooloģiskā audzēšana notika Londonas zooloģiskajā dārzā 2008. gadā. Mūsdienās tā joprojām ir retāka nekā daudzas mājdzīvnieku čūskas, bet nebrīvē audzēšana ir padarījusi to pieejamāku.14

Atzīta no oficiālās daļas

IUCN

Uzskaitīts kā vismazāk apdraudēts (2012. gada novērtējums)1

ITIS

Taksonomijas sērijas numurs 10828475