Leicistiskais aksolotls

Izskats kā atpazīt

Gluda, caurlaidīga āda; bez zvīņiem

Leicistiskajam aksolotlam ir caurspīdīgs, rozā balts ķermenis ar tumšām acīm un spilgti sarkanām vai rozā ārējām žaunām. Atšķirībā no albīniem, leicisti saglabā daļu tumšā pigmenta, īpaši acīs. Āda ir maiga un viegli bojājama, apstrādājot.43

Personība kādi viņi ir

Leicistiskie aksolotli ir mierīgi, pārsvarā mazkustīgi abinieki, kas ilgi atpūšas akvārija dibenā. Tie ir vientuļi pēc dabas un neveido barus. Tie var pierast pie saimnieka klātbūtnes un barošanas rutīnas, bet nepatīk, kad tos apstrādā, un to maigo ādu viegli sabojāt.34

Ikdienas aktivitāte cik noslogota diena izskatās

Aksolotli ir galvenokārt nakts dzīvnieki, visaktīvākie naktī. Nebrīvē tie var pielāgoties dienas barošanas grafikam. Tie nepieciešams plašs akvārijs ar vāju apgaismojumu, jo tiem nav plakstiņu un tie ir jutīgi pret spilgtu gaismu. Tie nav aktīvi peldētāji un dod priekšroku atpūtai dibenā.43

Kopšana un aprūpe praktiskās daļas

Aksolotliem nav nepieciešama kopšana, bet to ūdens vide ir regulāri jāuztur. Noņemiet cietos atkritumus ik pēc vienas vai divām dienām ar grants sūkni un veiciet iknedēļas lielas ūdens maiņas. Izmantojiet ūdens kondicionieri, lai noņemtu hloru un hloramīnu. Izvairieties no apstrādes, ja vien tas nav absolūti nepieciešams, jo to āda ir caurlaidīga un viegli bojājama.34

Sākums kur viņi ir vislaimīgākie

Pilnībā ūdens dzīvnieks, tāpēc nepieciešams liels akvārijs vismaz 80–100 cm garumā. Ūdens temperatūra jāuztur starp 16–20 °C; temperatūra virs 24 °C izraisa smagu stresu un var būt letāla. Izmantojiet sūkļa filtru vai filtru ar priekšfiltru, lai uzturētu zemu ūdens plūsmu, jo spēcīgas straumes tās stresē. Substrātam jābūt tukšam dibenam vai smalkām smiltīm; grants var izraisīt letālu aizsprostojumu, ja to norij. Nodrošiniet vāju apgaismojumu un slēpšanās vietas. Tie ir jutīgi pret ūdens kvalitāti, tāpēc regulāras ūdens maiņas ir būtiskas. Aksolotli savvaļā ir kritiski apdraudēti un ir aizsargāti; dažās valstīs to turēšana bez atļaujas var būt nelikumīga, tāpēc pārbaudiet vietējos likumus.467

Barības pamati kas nonāk bļodā

Gaļēdājs. Pamata diēta no sliekām, melntārpiem un asinstārpiem. Kā rezerves var piedāvāt grimstošas aksolotlu granulas. Izvairieties no sarkanās gaļas, zīdītāju aknām vai mājputnu gaļas, kas var izraisīt tauku aknu slimību. Barojiet ar dzīvu vai atkausētu saldētu pārtiku; tie izmanto sūkšanu, lai norītu upuri veselu.438

Kompānija kurus viņi vēlas sev apkārt

Vislabāk turēt vienu vai ar tāda paša izmēra aksolotliem. Tie ir vientuļi un var kost mazākiem akvārija biedriem. Izvairieties no turēšanas ar zivīm, kas var kost to žaunām, vai ar piesūcekņu samiem, kas var sabojāt to ādu. Tēviņus nedrīkst turēt kopā ar mātītēm, ja vien nav plānota vairošanās, jo tie var pārmērīgi vairoties un savainot mātīti. Tie nav sabiedriski dzīvnieki un neprasa biedrus.34

Stāsts kur tas viss sākās

Leicistiskais aksolotls ir Meksikas aksolotla krāsu variants, neotenisks salamandrs, kas saglabā kāpura īpašības visu mūžu. Leicistiskā īpašība pirmo reizi parādījās vienā mutantā tēviņā, kas 1863. gadā tika nosūtīts no Mehiko uz Parīzi. Šis tēviņš tika audzēts, lai izveidotu leicistisko līniju. Atšķirībā no albīnisma, kas parādījās vēlāk 1962. gadā, hibridizējoties ar albīnu tīģera salamandru, leicisms ir daļējs pigmentācijas zudums, atstājot dzīvnieku rozā baltu ar tumšām acīm. Šī īpašība nav sastopama savvaļā; tā tika fiksēta nebrīvē esošajā populācijā. Aksolotli savvaļā ir kritiski apdraudēti, ar nelielu populāciju, kas palikusi Šočimilko ezerā, bet tie tiek plaši audzēti nebrīvē mājdzīvnieku tirdzniecībai.217

Atzīta no oficiālās daļas

IUCN Red List

Kritiski apdraudēts savvaļā7