Vaska pērtiķkoka varde

Izskats kā atpazīt

Āda

Āda ir raupja, ādaina un stingra, nevis gļotaina, ar vaskainu izskatu. Mugura ir spilgti lapu zaļa vai blāvi gaiši olīvzaļa, vēders ir krēmkrāsas vai balts, un sānos ir melnbaltas vertikālas svītras. Acis ir lielas un zeltainas ar vertikāli eliptiskām zīlītēm.32

Personība kādi viņi ir

Vaska pērtiķkoka vardes ir mierīgas, apdomīgas un paklausīgas. Tās pārvietojas lēni un mērķtiecīgi, kāpjot roku pēc rokas, nevis lecot, kas padara tās mazāk biedējošas nekā daudzas citas koku vardes. Tās pacieš maigu apiešanos, bet var kļūt saspringtas, ja tās apstrādā pārāk bieži. Lielāko prieku sagādā vērojot viņu vakara paradumus un unikālo vaskošanās uzvedību.16

Ikdienas aktivitāte cik noslogota diena izskatās

Nakts vai krēslas aktīvas. Tās kļūst aktīvas ap krēslu un visu nakti. Dienas laikā tās atpūšas, ieritinājušās lapotnē terārija augšdaļā. Tām nav nepieciešama liela vieta vingrošanai, bet ir nepieciešamas vertikālas kāpšanas zonas.12

Kopšana un aprūpe praktiskās daļas

Varde izdala vaskainu lipīdu slāni, ko tā izklāj pa savu ādu, izmantojot priekšējās un pakaļējās kājas. Šis slānis novērš ūdens zudumu un aizsargā pret infekcijām. Turētājiem pēc apiešanās rūpīgi jānomazgā rokas, jo ādas izdalījumi var kairināt. Terārijs katru dienu jāapsmidzina ar svaigu ūdeni, lai nodrošinātu mitrumu.21

Sākums kur viņi ir vislaimīgākie

Augsts terārijs, vismaz 20 galonu (75 litru) vienai vai nelielai grupai. Mitrums jāuztur 40 līdz 60%, kas ir zemāks nekā lielākajai daļai koku varžu. UVB apgaismojums ir būtisks kalcija metabolismam. Dienas temperatūrai jābūt siltai, ar saulēšanās vietu. Terārijā jābūt daudz zaru un lapotnes kāpšanai un slēpšanai. Var nodrošināt ūdens trauku.51

Barības pamati kas nonāk bļodā

Kukaiņēdāja. Pamatdiēta ir ar barību pildīti crickets, ar dažādību no tarakāniem, siseņiem, miltu tārpiem, vaska tārpiem un kalcija tārpiem. Medījums nedrīkst būt lielāks par vardes galvas platumu starp acīm. Barošana jāveic ap krēslu.417

Kompānija kurus viņi vēlas sev apkārt

Tās var turēt atsevišķi vai nelielās grupās no 2 līdz 8 dzīvniekiem. Grupas dzīve veicina dabisku uzvedību un var stimulēt vairošanos. Tās nav agresīvas viena pret otru. Apiešanās jāsamazina līdz minimumam, lai izvairītos no stresa.26

Stāsts kur tas viss sākās

Vaska pērtiķkoka varde pirmo reizi zinātniski aprakstīja Beļģu-britu zoologs Džordžs Alberts Boulengers 1882. gadā. Tā ir audzēta nebrīvē ASV un Eiropā vairāk nekā 25 gadus. Tās mierīgais raksturs, vidējais izmērs un salīdzinoši vienkāršās kopšanas prasības ir padarījušas to par populāru demonstrējamo dzīvnieku abinieku turētāju vidū. Nosaukums 'Phyllomedusa' nāk no grieķu vārdiem, kas nozīmē 'lapas aizbildnis', atsaucoties uz mātītes paradumu dēt olas uz lapām virs ūdens un tās salocīt aizsardzībai.2

Atzīta no oficiālās daļas

First scientifically classified by George Albert Boulenger

Aprakstīts viņa katalogā Batrachia Salientia s. Ecaudata, publicēts 1882. gadā.2