Nedaudz mitrs, ļoti gaidīts.

Vaita koku varde

Pelodryas caerulea (syn. Litoria caerulea, Ranoidea caerulea)

Saukti arī par White's Tree Frog, Australian green tree frog, Dumpy tree frog, Green tree frog (Australia), Litoria caerulea

SugasDziļais profils

No Ziemeļu un austrumu Austrālija, no Kimberlijas Rietumaustrālijā caur Ziemeļu teritoriju un Kvīnslendu līdz Jaundienvidvelsai un dienvidaustrumu Dienvidaustrālijai, kā arī Dienvidjaungvinejas zemienes. Nelielas introducētas populācijas reģistrētas Floridā un, vēsturiski, Jaunzēlandē.1 2 3

Draudzīgs ceļvedis, nevis veterinārs padoms. Ja runa ir par jūsu mīluļa veselību, jautājiet savam veterinārārstam.

Vienā skatienā ātrā versija

Garumsno 7 līdz 11.5 cm2 1 3

Dzīves ilgumsno 16 līdz 21 gadi2 1

Izmērsmazs

Ļoti lēnprātīga un pacietīga pret cilvēkiem

Ilgmūžīga vardei, bieži vien līdz pusaudža vecumam

Izturīga, pielāgojama suga, kas piemērota pirmreizējiem varžu turētājiem

1 2 3

Izskats kā atpazīt

Liela, apaļīga koku varde ar vaskainu ādu un lieliem pirkstu spilventiņiem

Stiprs, apaļīgs koku varde ar platu galvu, zeltainām acīm ar horizontālām zīlītēm un biezu tauku kroku virs katras acs. Katrs pirksts un kāju pirksts beidzas ar lielu apaļu lipīgu disku kāpšanai. Ādai ir vaskveida pārklājums, kas palīdz tai noturēt mitrumu. Mātītes izaug lielākas (apmēram 10 cm) nekā slaidāki tēviņi (apmēram 7,5 cm), un tēviņiem ir pelēcīgs, krunkains rīkles maiss, bet mātītēm gluds balts rīkle. Vēders ir krēmīgi balts un nedaudz raupjš.1 2 3

ColoursSpilgti smaragdzaļaZilganzaļaPelēkzaļa vai brūnganzaļa līdz brūnai (mainās atkarībā no temperatūras un apkārtnes)Zaļa ar maziem baltiem plankumiemNebrīvē audzēti 'medus' toņi (maiva līdz gaiši dzeltena)Nebrīvē audzētas zilacu un stipri plankumainas formas1 2 3

Personība kādi viņi ir

Slaveni mierīga, viegli izturama varde, kas nebaidās no cilvēkiem. Tā ir aktīva galvenokārt no krēslas, kad tā sauc un medī, un dienu pavada atpūšoties aizsargātā vietā. Vairākas vardes var gulēt saspiedušās kopā. Apiešanās ar to jāierobežo, un tā iepīkstas, ja to aiztiek, kad tā to nevēlas.1 2

Ikdienas aktivitāte cik noslogota diena izskatās

Mērena un galvenokārt nakts. Tā kāpj un sēž, nevis peld, tāpēc tai nepieciešams augstums, stipri zari un lapu segums, ko izpētīt vakarā.1 2

Kopšana un aprūpe praktiskās daļas

Uzturiet terāriju mitru (apmēram 50-75%), apsmidzinot ar apstrādātu, dehlorētu ūdeni, un piedāvājiet barību ar mīkstiem galiem vai ļaujiet vardei medīt bagātināšanai. Regulāra vietu tīrīšana uztur terāriju svaigu.1

Sākums kur viņi ir vislaimīgākie

Augsts terārijs apmēram 15-20 ASV galonu pieaugušai vardei (apmēram 45 x 45 x 60 cm, augstāks nekā platāks), aprīkots ar korķa mizu, zariem un augiem, un augsnes un kokosšķiedras substrātu. Dienas gaisa temperatūra apmēram 21-24 °C ar siltāku saulgošanas vietu ap 28 °C, naktī pazeminoties līdz apmēram 18 °C, ar 12 stundu gaismas ciklu un zema līmeņa UVB.1

Barības pamati kas nonāk bļodā

Kukaiņēdāja. Savvaļā tā ēd kodes, tarakānus, sienāžus, zirnekļus un citus kukaiņus, un lielas pieaugušas vardes dažreiz uzņem mazus mugurkaulniekus. Nebrīvē barojiet ar barības bagātinātiem circenīšiem, dubia tarakāniem, supertārpiem un vabolēm, kas pārkaisītas ar kalcija un multivitamīnu pulveri, ar sliekām vai vaska tārpiem kā reizēm kārumu. Jaunās vardes ēd katru dienu; pieaugušās divas līdz trīs reizes nedēļā. Nekad nebarojiet ar savvaļā ķertiem ugunspuķiem.1 2

Kompānija kurus viņi vēlas sev apkārt

Pietiekami sabiedriska, lai dalītu terāriju ar citām White's koku vardēm līdzīga izmēra, un savvaļā tās dažreiz atpūšas nelielās grupās. Tās labi dzīvo arī atsevišķi.1

Stāsts kur tas viss sākās

Šī bija pirmā Austrālijas varde, kas saņēma zinātnisku nosaukumu. Ķirurgs Džons Vaits to aprakstīja 1790. gadā kā Rana caerulea no paraugiem, kas nosūtīti uz Angliju. Sugas nosaukums nozīmē 'zila', jo konservētās vardes kļuva zilas: konservants iznīcināja dzelteno pigmentu ādā, atstājot redzamu tikai zilo slāni. Oriģinālais tipa paraugs vēlāk tika pazaudēts, kad Londonas Hanteriāna muzejs tika bombardēts Otrā pasaules kara laikā. Varde kopš tā laika ir pārvietota starp vairākām ģintīm, tostarp Litoria, Ranoidea un Pelodryas. Austrālijā tā ir pazīstama dārza un mājsaimniecības apmeklētāja, bieži sastopama ūdens tvertnēs, notekcaurulēs un pat tualetēs. Tās mierīgais raksturs un izturība padarīja to par starptautiskās mājdzīvnieku tirdzniecības pamatu, un Austrālijas muzejs to raksturo kā populārāko mājdzīvnieku varžu sugu ārzemēs.1 3 2

Interesanti fakti vakariņu galdam

1
Tās zinātniskais nosaukums nozīmē 'zila', jo pirmie konservētie paraugi, kas nosūtīti uz Angliju, burkā kļuva zili.1
2
Tā bija pirmā Austrālijas varde, kas tika zinātniski aprakstīta, jau 1790. gadā.1
3
Savvaļas vardes bieži ievācas mājās un ir atrodamas izlietnēs, tualetēs, notekcaurulēs un ūdens tvertnēs, kur caurules var pastiprināt to saucienus.1
4
Sausajā sezonā tā var ietīties kokonā, kas izgatavots no nolobītas ādas un gļotām, lai neizžūtu.2
5
Tās āda ražo vairāk nekā 20 peptīdus, ko sauc par caerīniem, kurus pētnieki ir pētījuši to antibakteriālo īpašību dēļ.1
6
Sauciens ir dziļš, lēns 'brawk-brawk-brawk', un tēviņi sauc no augstām sēdvietām, īpaši pēc lietus.1
7
White's koku vardēm ir orientēšanās spējas un tās var atrast ceļu atpakaļ uz vietu, kur tās tika noķertas no ievērojama attāluma.1
8
Austrālijas muzejs to sauc par populārāko mājdzīvnieku varžu sugu ārzemēs.3

Atzīta no oficiālās daļas

IUCN Red List: Vismazāk apdraudēta1
Taxonomy: Pirmo reizi aprakstījis Džons Vaits 1790. gadā kā Rana caerulea; vēlāk ievietota Litoria un Ranoidea ģintīs, ar Pelodryas pašreizējā Vikipēdijas taksonomijā1

Aprūpes ritms Furry Diary to atceras jūsu vietā

Tipisks mājas kopšanas ritms Vaita koku varde. Tas ir mūsu pašu sākuma plāns, nevis veterinārārsta padoms, un jūs varat mainīt katru rindiņu lietotnē.

MiglošanaSaglabājiet mitrumu augstukatru dienu
Svaigs ūdensBezhlora ūdenskatru dienu
Temperatūras pārbaudekatru dienu
BarošanaCik bieži atkarīgs no sugas un vecumamainās
Vietējā tīrīšanaik pēc 2 dienām
Pilna tīrīšanakatru mēnesi
Veterinārā pārbaudeAtrodiet veterinārārstu, kurš pieņem eksotiskus mājdzīvniekuskatru gadu

Pasakiet man, kad tas iznāks

Saimnieku jautājumi viss, ko visi jautā

Cik bieži man jābaro mans baltkoku varde?

Jaunās vardes jābaro katru dienu, savukārt pieaugušās labi jūtas, barojot divas līdz trīs reizes nedēļā. Vienmēr piedāvājiet atbilstoša izmēra, zarnās pildītus kukaiņus, kas pārkaisīti ar kalciju un multivitamīnu pulveri. Precīzus daudzumus skatiet uz barības etiķetes un jautājiet savam veterinārārstam.1 2 Furry Diary plāns

Ko ēd baltkoku varde un ko tā nekad nedrīkst ēst?

Tās ir kukaiņēdājas, kam garšo zarnās pildīti circenīši, dubia tarakāni, miltu tārpi un vaboles, ar sliekām vai vaska tārpiem kā reizēm. Nekad nebarojiet ar savvaļā noķertiem ugunsmušiem, jo tie var būt toksiski. Vienmēr apkaisiet barību ar kalcija un multivitamīnu pulveri.1 2

Cik daudz vietas nepieciešams baltkoku vardei?

Vienai pieaugušai vardei nepieciešams augsts terārijs, apmēram 15-20 ASV galoni (aptuveni 45 x 45 x 60 cm), augstāks nekā plats. Iekārtojiet to ar korķa mizu, zariem, augiem un substrātu no augsnes un kokosšķiedras kāpšanai un slēpšanai.1

Kāda temperatūra, gaisma vai ūdens nepieciešams baltkoku vardei?

Dienas gaisa temperatūrai jābūt ap 21-24 °C ar sildīšanās vietu pie 28 °C, naktī nokrītot līdz apmēram 18 °C. Nodrošiniet 12 stundu gaismas ciklu ar zema līmeņa UVB. Izmantojiet apstrādātu, atchlorētu ūdeni miglošanai un seklu ūdens trauciņu.1 Furry Diary plāns

Cik bieži man jātīra baltkoku vardes mājvieta?

Veiciet uzkopšanu ik pēc divām dienām, lai noņemtu atkritumus un neapēsto barību, un pilnu tīrīšanu apmēram reizi mēnesī. Regulāra miglošana palīdz uzturēt iežogojumu svaigu un mitru. Furry Diary plāns

Vai baltkoku varde var dzīvot kopā ar citiem?

Jā, tās ir sabiedriskas un var dalīt iežogojumu ar citām līdzīga izmēra baltkoku vardēm. Tās arī labi jūtas atsevišķi. Savvaļā tās dažreiz atpūšas nelielās grupās.1

Cik ilgi dzīvo baltkoku varde?

Ar pienācīgu aprūpi tās var dzīvot no 16 līdz 21 gadam, tāpēc esiet gatavi ilgtermiņa saistībām. Labs uzturs un dzīvotne ir atslēga ilgam, veselīgam mūžam.1 2

Vai es varu paņemt rokās baltkoku vardi?

Turēšana rokās jāveic īsi un maigi, jo tās ir mierīgas, bet var čīkstēt, ja tās aiztiek, kad tās to nevēlas. Vienmēr vispirms nomazgājiet rokas un izvairieties no pārāk biežas turēšanas, lai pasargātu viņu jutīgo ādu.1 2

Rakstīts, balstoties uz šīs lapas avotiem, dažiem pārbaudītiem ceļvežiem (VCA, ASPCA, RSPCA) un Furry Diary pašu sākotnējo aprūpes plānu. Draudzīgs ceļvedis, nevis veterinārārsta padoms.

No kurienes tas nāk

Katra šķirnes lapa parāda, no kurienes nāk katrs fakts. Ja mēs kaut ko pārpratām, atvainojamies, mēs esam mājdzīvnieku cilvēki, nevis zinātnes žurnāls. Rakstiet mums uz support@furrydiary.app, un mēs to izlabosim.

Australian green tree frog - Wikipedia en.wikipedia.orgnosaukumi, taksonomija, izplatība, izskats, krāsas, uzvedība, turēšana nebrīvē, vēsture, interesanti fakti, IUCN statuss
Litoria caerulea - Animal Diversity Web (University of Michigan) animaldiversity.orgareāls, garums pēc dzimuma, dzīves ilgums, uzvedība, diēta, kokons
Green Tree Frog - Australian Museum australian.museumidentifikācija, izplatība, līdzīgas sugas, popularitāte kā mājdzīvniekam
VCA Animal Hospitals: Feeding times and frequency for your dog vcahospitals.com
ASPCA: Dog grooming tips aspca.org
ASPCA: Cat grooming tips aspca.org
ASPCA: People foods to avoid feeding your pets aspca.org
RSPCA: What to feed your rabbit rspca.org.uk

Pārbaudīts 2026-09-30. Teksts ir uzrakstīts mūsu pašu vārdiem no šiem avotiem. Tulkots no angļu valodas ar AI palīdzību.