Karību Vientuļniekkrabis

Izskats kā atpazīt

Ciets eksoskelets, mīksts spirālveida vēders, ko aizsargā aizņemta gliemežvāka

Desmitkājains sauszemes vēžveidīgais, kas savu mīksto, saritināto aizmugures ķermeni ievieto tukšā jūras gliemežvākā un nēsā to visur. Tā kreisā spīle ir ievērojami lielāka nekā labā un ir purpura krāsā; šī lielā spīle kalpo arī kā durvis, kas var aizvērt gliemežvāka ieeju. Tā neelpo zem ūdens, bet izmanto īpaši pielāgotas žaunas, kas darbojas gaisā, un tās mitrina ūdens, kas atrodas gliemežvākā.12

Personība kādi viņi ir

Ziņkārīgs, pārsvarā naktī aktīvs krabis, kam patīk savas sugas biedru sabiedrība. Tas daudz laika pavada rokot un pētot, un, kad ir nedrošs, var ievilkties gliemežvākā. Krabji reizēm strīdas par gliemežvākiem, un tie var radīt maigu čirkstošu skaņu.41

Ikdienas aktivitāte cik noslogota diena izskatās

Visaktīvākais naktī. Nepieciešams dziļš substrāts, lai rakt un ierakties, kā arī lietas, pa kurām kāpt un ko pētīt; rezerves gliemežvāki dod tam iespēju izpētīt un pārvākties, kad tas aug.41

Kopšana un aprūpe praktiskās daļas

Katru dienu pārbaudiet temperatūru un mitrumu ar termometru un higrometru. Katram krabim piedāvājiet vismaz trīs līdz piecus tīrus tukšus dažāda izmēra gliemežvākus, lai tas varētu pāriet uz lielāku izmēru. Tas nomet eksoskeletu apmēram vienu vai divas reizes gadā, bieži vien ierakts, un process var ilgt no dienām līdz nedēļām, tāpēc atstājiet to netraucētu, kamēr tas kūst.4

Sākums kur viņi ir vislaimīgākie

PetMD iesaka 10 galonu (apmēram 38 L) stikla terāriju vienam vai diviem krabjiem, pievienojot apmēram 5 galonus (19 L) par katru papildu krabi. Uzturiet silto pusi ap 27 °C (80 °F) un vēso pusi vai nakts temperatūru ap 21 °C (70 °F), ar mitrumu 70–90%. Izmantojiet smilšu un kokosšķiedras maisījumu (apmēram 5:1) vismaz trīs reizes dziļāku par lielākā krabja augstumu. Nodrošiniet divus seklus ūdens trauciņus: dehlorētu saldūdeni un sālsūdeni (īpatnējais svars 1.021–1.026). Savvaļā pieaugušie slēpjas zem koku saknēm un var dzīvot tālu iekšzemē.41

Barības pamati kas nonāk bļodā

Visēdājs un maitēdājs. Savvaļas krabji ēd augu vielas, pārgatavojušos augļus un dzīvnieku atliekas. Nebrīvē barojiet reizi dienā ar komerciālo vientuļniekkrabju barību, kā arī reizēm ar augļiem, dārzeņiem, riekstiem un sālījuma garnelēm, pievienojot kalcija piedevu.14

Kompānija kurus viņi vēlas sev apkārt

Sabiedriska suga, kas vislabāk jūtas pāros vai grupās, nevis atsevišķi. Savvaļas krabji pulcējas grupās un pat sarindojas pēc izmēra, lai savā starpā apmainītos ar gliemežvākiem.46

Stāsts kur tas viss sākās

Fabricius oficiāli aprakstīja sugu 1787. gadā, un tā ir vienīgais sauszemes vientuļniekkrabis, kas ir sastopams Amerikas Atlantijas okeāna piekrastē, sākot no dienvidu Floridas cauri Karību salām līdz Belizai un Venecuēlai. Vietējie iedzīvotāji visā reģionā to pazīst ar daudziem nosaukumiem, tostarp karavīru krabis un koku krabis, un purpura spīle tam ir iemantojusi iesauku 'purpura knaiblis'. Pieaugušie dzīvo uz sauszemes, dažreiz tālu no pludmales, bet katru gadu tie atgriežas krastā, lai izlaistu olas jūrā; Monas salā pie Puertoriko šie masveida ceļojumi sasniedz maksimumu ap augustu un angliski runājošajās Karību jūras daļās ir pazīstami kā 'mazgāšanās'. Sīkie kāpuri dreifē planktonā, pēc tam nosēžas, atrod mazu gliemežvāku un pāriet uz sauszemi. Tā izturība un ilgais mūžs padarīja to par vienu no diviem sauszemes vientuļniekkrabjiem, kas visbiežāk tiek pārdoti kā mājdzīvnieki ASV, līdzās Ekvadoras vientuļniekkrabim.127

Atzīta no oficiālās daļas

Zootaxa annotated checklist of anomuran crabs (McLaughlin et al., 2010), as cited by Wikipedia

Pieņemta suga Coenobita clypeatus (Fabricius, 1787), viena no dzīvajām sauszemes vientuļkrabju ģints Coenobita sugām (ģimene Coenobitidae).2

IUCN (via SeaLifeBase)

Nav novērtēts.3