Čīles Rožu Tarantuls

Izskats kā atpazīt

Matains, uz zemes dzīvojošs (terestriāls) zirneklis

Stiprs, vidēja izmēra tarantuls, klāts ar smalkiem matiņiem, ar astoņām kājām, noapaļotu vēderu un karapaksu, kam bieži ir sārta vai vara krāsas spīdums. Mātītes ir masīvākas, savukārt nobrieduši tēviņi ir slaidāki un ar garākām kājām. Tāpat kā citi Amerikas tarantuli, tam uz vēdera ir īpaši izmetami matiņi, ko tas izmanto aizsardzībai.213

Personība kādi viņi ir

Parasti mierīgs, maigs zirneklis, kas dod priekšroku aiziet no briesmām, nevis tām stāties pretī. Daži indivīdi ir nervozāki un var pacelt priekšējās kājas kā brīdinājumu vai izmest matiņus, ja tos traucē, un tie mēdz būt īpaši jutīgi tūlīt pēc kaušanas. Vislabāk to uzskatīt par dzīvnieku, ko vērot, nevis bieži paņemt rokās.213

Ikdienas aktivitāte cik noslogota diena izskatās

Zema. Nakts mednieks, kas lielu dienas daļu pavada atpūšoties savā alā vai slēptuvē vai tās tuvumā. Tam nav nepieciešama fiziska slodze ārpus tā terārija telpas.21

Kopšana un aprūpe praktiskās daļas

Nav nepieciešama kopšana. Uzturiet seklu ūdens trauciņu pilnu, izņemiet neapēsto medījumu dienas laikā un atstājiet zirnekli mierā kaušanas laikā; pieaugušus zirnekļus nedrīkst barot apmēram 5–10 dienas pēc kaušanas. Pēc vajadzības tīriet atkritumus.3

Sākums kur viņi ir vislaimīgākie

Sauszemes terārijs, kas ir platāks nekā augsts, pieaugušiem zirnekļiem apmēram 3–5 reizes lielāks par kāju izpletumu, piepildīts apmēram līdz pusei vai divām trešdaļām ar substrātu, lai tas varētu rakt, plus slēptuve. Istabas temperatūra ap 20–23 °C tam ir piemērota. Pieaugušiem zirnekļiem substrātu uzturiet pārsvarā sausu, vienmēr pieejamam ūdens trauciņam; zirnekļu mazuļiem patīk nedaudz mitrs substrāts.31

Barības pamati kas nonāk bļodā

Dzīvi kukaiņi, piemēram, circeņi un prusaki. Zirnekļu mazuļi ēd sīku medījumu apmēram divas reizes nedēļā, jaunie zirnekļi ik pēc 7–10 dienām, bet pieaugušie ik pēc 2–3 nedēļām (dažus circeņus vai vienu lielu prusaku). Savvaļas zirnekļi ēd arī citus bezmugurkaulniekus un reizēm mazus mugurkaulniekus. Ilgstošas brīvprātīgas badošanās šai sugai ir normāla parādība.321

Kompānija kurus viņi vēlas sev apkārt

Vientuļš. Turiet vienu tarantulu vienā terārijā; tam nav vajadzīga vai vēlama kompānija.3

Stāsts kur tas viss sākās

Sugu zinātniski aprakstīja franču dabaszinātnieks Šarls Valkenērs 1837. gadā. Daudzus gadus otrais nosaukums Grammostola porteri tika lietots dažiem līdzīgi izskatīgiem dzīvniekiem, kas radīja neskaidrības turētāju vidū, līdz Pasaules zirnekļu katalogs to iekļāva Grammostola rosea 2022. gadā. Liels skaits savvaļā noķertu zirnekļu kādreiz tika lēti eksportēti no Čīles, un šī stabilā piegāde padarīja to, iespējams, par visizplatītāko tarantulu Amerikas un Eiropas zooveikalos, bieži vien kā pirmo tarantulu. No 2026. gada marta suga ir iekļauta CITES II pielikumā, kas starptautisko tirdzniecību pakļauj atļauju sistēmai.12

Atzīta no oficiālās daļas

World Spider Catalog (as reported by Wikipedia)

Pieņemta suga Grammostola rosea (Walckenaer, 1837); 2022. gadā Grammostola porteri tika uzskatīta par tās jaunāku sinonīmu.1

CITES

Iekļauts II pielikumā no 2026. gada 5. marta, tāpēc starptautiskajai tirdzniecībai nepieciešamas atļaujas.1

Popularitāte Aprakstīta kā, iespējams, visizplatītākā tarantulas suga Amerikas un Eiropas zooveikalos un viena no populārākajām un izplatītākajām tarantulām mājdzīvnieku tirdzniecībā.12