Trapdoor Spider

Izskats kā atpazīt

Ārējais skelets

Šiem zirnekļiem ir spīdīgs, pulēts karapakss un kājas, savukārt vēders ir blāvs un nedaudz pūkains. Tie parasti ir melni līdz ļoti tumši brūni, dažreiz ar baltu sirds formas plankumu vēdera augšdaļā. Tie ir tuvi tarantulu radinieki, bet ir mazāki un mazāk mataini.412

Personība kādi viņi ir

Ummidia parasti nav agresīvi un bieži izliekas beigti, ja tiek traucēti no savām alām. Tie ir kautrīgi un slepeni, lielāko dzīves daļu pavadot pazemē. Tie var iekost sāpīgi, ja tiek provocēti vai nepareizi apstrādāti, tāpēc apstrāde jāsamazina līdz minimumam.23

Ikdienas aktivitāte cik noslogota diena izskatās

Šie zirnekļi nav aktīvi mājdzīvnieki; tie gandrīz visu laiku pavada paslēpušies savās alās. Viņiem nav nepieciešama vingrošana vai bagātināšana parastajā nozīmē, bet dabiska vide, piemēram, lapu pakaiši, veicina dabisku uzvedību.3

Kopšana un aprūpe praktiskās daļas

Aprūpe ir minimāla, bet specifiska: uzturiet mērenu mitrumu (60-80%) un temperatūru starp 70-80°F (21-27°C). Regulāri pārbaudiet substrāta mitrumu un tīrību, un nomainiet substrātu, ja veidojas pelējums. Izvairieties no apstrādes; novērojiet caur iežogojumu.3

Sākums kur viņi ir vislaimīgākie

Izmantojiet augstu terāriju ar vismaz 6-8 collām dziļa substrāta (augsnes un smilšu maisījums), lai ļautu veidot alas. Virsū nodrošiniet lapu pakaišus. Uzturiet mitrumu un temperatūru, kā norādīts. Šie zirnekļi ir biotopu speciālisti un var kļūt saspringti bez pareiziem apstākļiem.3

Barības pamati kas nonāk bļodā

Barojiet ar dzīviem kukaiņiem, piemēram, circeņiem vai tarakāniem, ik pēc vienas līdz divām nedēļām. Viņiem ir lēna vielmaiņa un tie ēd reti. Izvairieties no pārbarošanas.3

Kompānija kurus viņi vēlas sev apkārt

Trapdoor zirnekļi ir vientuļi un viņiem nav vajadzīga sabiedrība. Tie nav piemēroti iesācējiem vai tiem, kas vēlas mijiedarbību. Tie parasti nav bīstami, bet dažas sugas var iekost sāpīgi, tāpēc apstrādājiet minimāli vai nemaz.3

Stāsts kur tas viss sākās

Ummidia trapdoor zirnekļi ir zināmi zinātnei kopš 1875. gada, kad Thorell pirmo reizi aprakstīja ģinti. Tie nav plaši turēti kā mājdzīvnieki salīdzinājumā ar tarantuliem, un tie ir mazāk pieejami eksotisko mājdzīvnieku tirdzniecībā. To slepenā daba un specializētās biotopa vajadzības padara tos par izaicinājumu veltītiem entuziastiem, nevis ikdienas īpašniekiem.43