Endlera dzīvdzemdētāja

Izskats kā atpazīt

Maza zvīņaina dzīvdzemdētāja (poeciliīda) ar izteiktu dzimumu atšķirību

Ļoti mazs, slaids dzīvdzemdētājs. Tēviņi ir mazi dārgakmeņi, rotāti ar metāliski zaļiem, oranžiem un neona toņiem, un bieži vien ar izteiktiem melniem plankumiem un svītrām, kas kļūst vēl tumšāki, kad tie pieklājina mātītes. Mātītes ir ievērojami lielākas un apaļākas, ar vienkāršu sudrabaini dzeltenbrūnu ķermeni. Tāpat kā viņu gupiju radinieki, tēviņiem ir modificēta anālā spura, ko izmanto iekšējai apaugļošanai.1235

Personība kādi viņi ir

Dzīvas, ziņkārīgas un pārsvarā mierīgas. Tēviņi lielu daļu dienas pavada, izrādoties mātītēm, tāpēc ir labi turēt vairāk mātīšu nekā tēviņu. Mātītes savā starpā var būt nedaudz valdonīgas, un grupā izveidojas sava hierarhija. To mazais izmērs padara tās vispiemērotākās mierīgām tvertnēm ar citām mazām, maigām zivīm.243

Ikdienas aktivitāte cik noslogota diena izskatās

Aktīva peldētāja, kas visu dienu patrulē ūdens augšējos un vidējos slāņos. Nodrošiniet atklātu peldvietu un dažus augus, lai mātītes varētu atpūsties no tēviņu pieklājināšanas.43

Kopšana un aprūpe praktiskās daļas

Neprasīga. Uzturiet ūdeni tīru ar regulārām daļējām ūdens maiņām un barojiet ar nelieliem dažādas barības daudzumiem. Tā kā tās vairojas tik viegli, plānojiet papildu zivīm, vai nu ar lielāku tvertni, vai arī turot viena dzimuma grupas.32

Sākums kur viņi ir vislaimīgākie

Neliela kolonija var dzīvot tvertnē, kas ir aptuveni 45 x 30 x 30 cm (apmēram 40 litri); hobija ceļveži iesaka 20 līdz 75 litrus kā sākumpunktu un vairāk vietas, kolonijai augot. Temperatūra aptuveni 18 līdz 30 °C (24 līdz 30 °C ir klasiskais siltais diapazons, lai gan daudzi tās tur istabas temperatūrā bez sildītāja). pH aptuveni 6,5 līdz 8,5, ar vidēji cietu ūdeni (apmēram 15 līdz 35 dGH) vislabāk piemērots ilgtermiņā. Augi un peldošs segums ir vēlami.234

Barības pamati kas nonāk bļodā

Visēdāja. Savvaļā tā barojas ar sīkiem grunts organismiem un organiskajiem atkritumiem. Akvārijā tā ēd mazas pārslas, granulas un želejbarību, kā arī kārumus, piemēram, dafnijas, sālījumgarneles un asinstārpus, un tai vajadzētu saņemt arī augu vielas, piemēram, aļģes vai spirulīnu.234

Kompānija kurus viņi vēlas sev apkārt

Vislabāk turēt grupā, ideālā gadījumā ar divām vai trim mātītēm uz katru tēviņu. Labi biedri ir citas mazas, mierīgas zivis, piemēram, pundurkoridori, mazas varavīksnes zivis un maigas tetras. Turiet tās atsevišķi no parastajiem gupijiem, jo abas sugas viegli krustojas un tīrās Endlera līnijas tiek zaudētas.23

Stāsts kur tas viss sākās

Zivtiņu pirmo reizi savāca 1937. gadā amerikāņu zivju kolekcionārs Frenklins F. Bonds Venecuēlas ziemeļaustrumos, bet tā palika nepamanīta gadu desmitiem. 1975. gadā biologs Džons Endlers, kurš pētīja gupiju evolūciju, to atkal atrada Lagūna de Patosā pie Kumanas. Šī lagūna kādreiz bija iesāļš ezers, ko no jūras atdalīja smilšu sēklis, un tā lēnām kļuva saldūdens, ar ļoti siltu, cietu, aļģu zaļu ūdeni. Endlera zivtiņas drīz vien izplatījās akvāriju hobijā ar viņa vārdu. Zinātnieki gadiem ilgi strīdējās, vai tā ir tikai gupiju šķirne, līdz 2005. gadā Poesers, Kempkes un Isbrikers to aprakstīja kā sugu Poecilia wingei, nosaucot to par godu dāņu ģenētiķim Øjvindam Vinge. Vēlāki DNS pētījumi apstiprināja to kā atsevišķu sugu. Sākotnējā lagūnas populācija tagad tiek uzskatīta par izzudušu, un zivtiņa dzīvo galvenokārt pateicoties veltītiem hobija audzētājiem, kuri uztur tīras savvaļas tipa līnijas. Tā ir iekļauta IUCN Sarkanajā grāmatā kā apdraudēta suga.215

Atzīta no oficiālās daļas

IUCN Red List

Novērtēts kā apdraudēts (EN), 2021. gada marts1

Scientific description

Formāli aprakstīts kā Poecilia (Acanthophacelus) wingei autoriem Poeser, Kempkes un Isbrücker 2005. gadā (Contributions to Zoology); molekulārie pētījumi apstiprina to kā derīgu sugu, atšķirīgu no gupijas2