Ēģiptes garausu ezis

Kažoks un izskats kā atpazīt

Adatas un kažoks

Muguru klāj asi dzeloņi, kas ir svītroti tumši brūni un balti, ar gaišiem vai smilšu krāsas galiem, kas palīdz dzīvniekam maskēties tā sausajā dzīvotnē. Vēders ir mīksts, bālgana vai krēmkrāsas kažoks. Visspilgtākā iezīme ir ļoti lielās ausis, kas var būt vairāk nekā puse no galvas garuma un palīdz siltuma regulēšanā un dzirdē. Seja ir smaila ar garu purniņu, un kājas ir salīdzinoši garas ezim, ļaujot ātri skriet.13

Personība kādi viņi ir

Ēģiptes garausu eži ir inteliģenti, zinātkāri un parasti vientuļi. Tie ir medījuma dzīvnieki un sākumā var būt nervozi, bet tie var iemācīties uzticēties savam saimniekam un kļūt draudzīgi. Atšķirībā no daudziem citiem ežiem, tie biežāk mēdz bēgt vai lēkt pretī draudiem, nevis saritināties ciešā kamolā. Tie nav dabiski sabiedriski ar citiem ežiem un jātur atsevišķi. Tie vislabāk piemēroti pieredzējušiem turētājiem, kuri spēj respektēt to savvaļas instinktus.536

Ikdienas aktivitāte cik noslogota diena izskatās

Nakts dzīvnieki un aktīvi; savvaļā tie var nostaigāt līdz 9 km naktī. Nebrīvē tiem nepieciešama plaša vieta nakts aktivitātēm, stabils skriešanas ritenis (kas var būt trokšņains) un vides bagātināšana, piemēram, tuneļi, rakšanas substrāti un slēptuves. Tie gūst labumu arī no labirintiem un mīklu rotaļlietām, lai nodarbinātu savus inteliģentos prātus.15

Kopšana un aprūpe praktiskās daļas

Būra higiēna ir vissvarīgākais faktors. Iegultne jāizklāj ar mīkstu papīra pakaišu vai papīra dvieļiem (nekad ne ar stiepļu grīdu). Regulāra vietu tīrīšana un pilnīga būra tīrīšana ir nepieciešama, lai novērstu veselības problēmas. Tie nav jāmazgā, ja vien nav netīri, un to nagiem var būt nepieciešama periodiska apgriešana. Jābūt pieejamam speciālistam eksotisko dzīvnieku veterinārārstam.56

Sākums kur viņi ir vislaimīgākie

Siltums un sausa vide ir būtiska. Minimālais būra izmērs ir 24 x 24 collas (61 x 61 cm), bet lielāks ir labāks. Tie vairāk novērtē sānu vietu nekā augstumu, lai gan zemas platformas var pievienot interesi. Iegultnei jābūt ar cietu dibenu, mīkstu pakaišu, mājiņu un skriešanas riteni. Tie ir vientuļi un jātur atsevišķi. Dažās valstīs šīs sugas turēšana var būt regulēta vai prasīt atļauju; vienmēr pārbaudiet vietējos likumus.53

Barības pamati kas nonāk bļodā

Galvenokārt kukaiņēdāji. Savvaļā tie ēd sienāžus, vaboles un citus kukaiņus, kā arī olas, augļus, dārzeņus un mazus mugurkaulniekus. Nebrīvē tiem nepieciešama daudzveidīga, ar kukaiņiem bagāta diēta, ieskaitot circenīšus, miltu tārpus, morio tārpus un prusakus, papildināta ar augstas kvalitātes ežu vai kukaiņēdāju barību. Miltu tārpus var izmantot kā kārumu, lai uzturētu pieradinātību. Svaigam ūdenim vienmēr jābūt pieejamam.16

Kompānija kurus viņi vēlas sev apkārt

Vientuļi pēc dabas. Tie neprasa un nevēlas citu ežu sabiedrību un jātur atsevišķi. Tie var kļūt pieradināti ar regulāru, maigu apiešanos, bet tie nav glāstāms mājdzīvnieks un vienmēr var saglabāt dažus savvaļas instinktus. Tie var būt piesardzīgi pret kaķiem un suņiem, tāpēc jebkāda iepazīstināšana jāveic uzraudzībā. Šī suga nav ieteicama iesācējiem vai ģimenēm ar maziem bērniem.536

Stāsts kur tas viss sākās

Ēģiptes garausu ezis pirmo reizi zinātniski aprakstīts 1770. gadā Johana Frīdriha Gmelina darbā. Tā ir viena no nedaudzajām neapdzīvinātajām ežu sugām, ko regulāri tur kā mājdzīvnieku. Visi pašreizējās nebrīvē esošās populācijas indivīdi ir cēlušies no savvaļā noķertiem dzīvniekiem, kas ievesti aptuveni no 2000. līdz 2010. gadam. Lai gan tagad tie pārsvarā ir nebrīvē audzēti, suga joprojām tiek uzskatīta par neapdzīvinātu tās īsās vēstures dēļ cilvēku aprūpē. Tie saglabā spēcīgus savvaļas instinktus un parasti ir mazāk iecietīgi pret apiešanos nekā apdzīvinātas ežu šķirnes, piemēram, Āfrikas pigmeju ezis.37