Burgundijas Goliāta putnu ēdājs

Izskats kā atpazīt

eksoskelets ar urticating setae

Smags ķermeņa zirneklis ar karapaksu līdz 40 mm garumā un kāju izpletumu, kas var sasniegt 30 cm. Krāsa svārstās no rūsgani brūnas līdz bagātīgi burgundijas brūnai, ar sarkanīgiem sariem uz kājām un vēdera un bālām līnijām uz kāju locītavām. Vēderā ir blīvs dzeloņainu, atdalāmu urticējošu matiņu laukums. Heliceras ir masīvas, un ilkņi pārsniedz centimetru.31

Personība kādi viņi ir

Neskatoties uz tā biedējošo izmēru, Burgundijas Goliāta putnu ēdājs parasti ir lēnprātīgs un bailīgs. Tas dod priekšroku atkāpties vai izmest urticējošus matiņus, nevis kost, bet, ja tiek izprovocēts, tas var stridulēt (šņākt), pacelties un sist ar saviem garajiem ilkņiem. Apiešanās ar to nav ieteicama.32

Ikdienas aktivitāte cik noslogota diena izskatās

Nakts un krēslas dzīvnieks. Lielāko daļu laika tas pavada savā alā, bieži sēžot pie ieejas, gaidot medījumu. Tam nav nepieciešama vingrošana, bet nepieciešams plašs terārijs ar dziļu substrātu alu rakšanai.32

Kopšana un aprūpe praktiskās daļas

Minimāla kopšana. Zirneklis uztur sevi tīru. Turētājiem jāizvairās no apiešanās urticējošo matiņu un ilkņu dēļ. Apkopes darbiem izmantojiet ķeršanas krūzes un barjeras. Izņemiet neapēsto medījumu pēc 24 stundām.45

Sākums kur viņi ir vislaimīgākie

Terārijam jābūt platākam nekā augstam, ar 4-6 collām mitrumu aizturoša substrāta alu rakšanai. Nodrošiniet slēptuvi, ūdens trauku un labu ventilāciju. Temperatūra 78-82°F, mitrums 70-80%. Labi nostipriniet terāriju, jo tas ir liels, spēcīgs zirneklis.24

Barības pamati kas nonāk bļodā

Barojiet ar dzīviem kukaiņiem, piemēram, circenīšiem, tarakāniem, sienāžiem un miltu tārpiem. Pieaugušie var apēst 10-15 pieaugušus circenīšus vai 3 pieaugušus dubia tarakānus nedēļā. Reizēm piedāvājiet pinkie peles vai mājas gekonus. Zirnekļu mazuļi ēd mazākus kukaiņus 2-3 reizes nedēļā.25

Kompānija kurus viņi vēlas sev apkārt

Vientuļš. Jātur atsevišķi. Tas nav sabiedrisks dzīvnieks un neprasa biedru.1

Stāsts kur tas viss sākās

Burgundijas Goliāta putnu ēdājs tika zinātniski aprakstīts 2010. gadā no Gviānā savāktiem paraugiem. Tas ātri kļuva populārs mājdzīvnieku tirdzniecībā kā piedodošāka un vieglāk audzējama alternatīva tā tuvajam radiniekam, Goliāta putnu ēdājam (Theraphosa blondi). Tā lielais izmērs un salīdzinoši izturīgais raksturs ir padarījuši to par pieprasītu demonstrācijas bezmugurkaulnieku.67