Milzu ūdensblaktis

Izskats kā atpazīt

Eksoskelets

Milzu ūdensblaktīm ir saplacināts, ovāls ķermenis, kas ir brūns vai olīvu krāsā, ar cietu ārējo skeletu. Priekšējās kājas ir veidotas kā knaibles, lai satvertu upuri, savukārt pakaļējās kājas ir saplacinātas un ar sīkiem matiņiem, lai palīdzētu peldēt. Uz vēdera gala tām ir īsa, caurulītei līdzīga caurule, ko sauc par sifonu, kuru tās izceļ virs ūdens, lai elpotu.34

Personība kādi viņi ir

Milzu ūdensblaktis ir agresīvi plēsēji pat pret daudz lielāku upuri, bet tās parasti nav aktīvas peldētājas, tās labprātāk guļ mierīgi un slēpjas. Ar tām jārīkojas ļoti uzmanīgi, jo tās var iekost ļoti sāpīgi ar savām dzeļošajām mutes daļām, kas arī injicē indīgas siekalas. Akvārijā tās kustas maz un lielāko daļu laika pavada, turoties tieši zem ūdens virsmas.357

Ikdienas aktivitāte cik noslogota diena izskatās

Zema. Tās ir mazkustīgas slēpņu mednieces un tām nav nepieciešama liela peldvieta. Tomēr akvārijā jābūt laktām vai priekšmetiem, kas sasniedz tuvu ūdens virsmai, lai tās varētu viegli elpot. Tās aktīvi nevingros.57

Kopšana un aprūpe praktiskās daļas

Ūdens regulāri jāmaina vai jātīra, īpaši pēc barošanas. Filtrācija nav obligāta, un aerācija nav nepieciešama. Akvārijam jābūt ar ciešu, ventilējamu vāku, lai novērstu izkļūšanu. Pamatne nav nepieciešama, bet peldoša ozola miza, plastmasas augi un daži mazi akmeņi nodrošina slēptuves.58

Sākums kur viņi ir vislaimīgākie

Vienam pieaugušam indivīdam nepieciešams vismaz 1 litrs ūdens. Akvārijā jābūt kociņiem vai augu kātiem, kas izceļas vismaz 10 cm virs ūdens līnijas, lai kalpotu par dēšanas vietām un laktām. Ūdensblaktij jāvar viegli sasniegt virsmu, lai elpotu caur sifonu. Temperatūra jāuztur no 22 līdz 26 °C, lai gan tās pacieš 15-30 °C. Tās nevar uzkāpt pa gludām virsmām, bet drošs vāks joprojām ir būtisks.5

Barības pamati kas nonāk bļodā

Baro ar dzīvu upuri, piemēram, circenīšiem, tarakāniem, miltu tārpiem, ūdens blaktīm un airvabolēm. Pieaugušajiem var dot upuri, kas nomests uz ūdens virsmas, vai piedāvāt ar pinceti. Baro vismaz reizi nedēļā; ideāli ir divas līdz trīs pamatīgas ēdienreizes nedēļā. Labi barotai blaktij ir noapaļots vēders; stipri ķīļveida vēders norāda, ka tā jābaro. Izvairies no savvaļā ķertiem kukaiņiem, jo tie var saturēt pesticīdus vai parazītus.58

Kompānija kurus viņi vēlas sev apkārt

Turiet atsevišķi, ja vien nemēģināt tās audzēt. Tās ir kanibāles, īpaši, ja ir pārpildītas vai nepietiekami barotas. Tēviņi ir galvenie olu aprūpētāji; dažām sugām mātīte pielīmē olas uz tēviņa muguras, citās tēviņš apsargā olas, kas dētas uz veģetācijas.53

Stāsts kur tas viss sākās

Milzu ūdensblaktis daudzus gadus ir turējuši veltīti hobiji, īpaši Japānā, kur tādas sugas kā Kirkaldyia deyrolli un Lethocerus indicus tiek tirgotas zooveikalos. Tās tiek novērtētas arī kā pārtikas avots un garšviela daļā Dienvidaustrumāzijas. To dramatiskās plēsēju uzvedības un neparastās tēviņu aprūpes dēļ tās ir populāras kukaiņu turētāju vidū, kuri vēlas aizraujošu, mazprasīgu ūdens bezmugurkaulnieku.13