Zaļvaigu papagailis

Izskats kā atpazīt

Spalvots; mazs, slaids, garastes papagailis

Viens no mazākajiem konuriem, ar garu smailu asti un slaidu ķermeni. Savvaļas tipa putns galvenokārt ir zaļš uz muguras un spārniem, ar brūnganu cepurīti no pieres līdz pakaušim, spilgti zaļiem vaigiem un bālu kailas ādas gredzenu ap katru aci. Krūtis ir pelēcīga ar zvīņainu, svītrainu izskatu, vēderā ir maroon līdz sarkanīgs plankums, un aste ir sarkanbrūna virspusē. Detalizēti dati nedaudz atšķiras starp sešām pasugām. Jauniem putniem trūkst lielākās daļas sarkanā vēderā.124

Personība kādi viņi ir

Zaļvaigu konuri ir dzīvīgi, ziņkārīgi un pilni palaidnību, bieži karājas otrādi, kāpj pa būra stieņiem un izdomā spēles. Tie mēdz stipri pieķerties saviem cilvēkiem un vēlas daudz laika kopā. Tie nav īpaši pazīstami ar knābšanu, un to mazais izmērs padara tos vieglāk apstrādājamus nekā lielākus papagaiļus, lai gan bērni vienmēr jāuzrauga. To balss ir ievērojami maigāka nekā lielākajai daļai lielāku konuru. Daži putni iemācās dažus vārdus, bet tos vairāk vērtē to personības un triku apgūšanas spēju dēļ, nevis runāšanas dēļ.41

Ikdienas aktivitāte cik noslogota diena izskatās

Ļoti aktīvs un katru dienu nepieciešams daudz uzraudzīta laika ārpus būra, kā arī regulāra rotaļlietu maiņa, lai kāptu, grauztu un spēlētos. Īsi apmācības treniņi trikiem labi atbilst tā asajam prātam.41

Kopšana un aprūpe praktiskās daļas

Nodrošiniet daudz drošu graužamo rotaļlietu, jo tie ir dedzīgi grauzēji, un regulāri mainiet rotaļlietas, lai uzturētu interesi. Piedāvājiet regulāras iespējas peldēties, turiet dažāda biezuma laktas un katru dienu tīriet barības un ūdens traukus, īpaši tāpēc, ka svaigi augļi un dārzeņi veido lielu daļu uztura.42

Sākums kur viņi ir vislaimīgākie

Plašs būris ar vietu, lai skrietu pa laktām, kāptu un spēlētos, aprīkots ar vairākām laktām, rotaļlietām un barošanas vietām. Turiet to rosīgā ģimenes istabā, jo tas ir putns, kas vēlas būt daļa no notiekošā.4

Barības pamati kas nonāk bļodā

Savvaļas putni galvenokārt barojas koku galotnēs ar augļiem, sēklām, riekstiem, ogām un ziediem, tostarp vīģēm, mango un papaiju. Mājās kvalitatīvas granulas vai gatavs uzturs veido labu pamatu, ar daudz svaigu dārzeņu un zaļumu, augļiem (apmēram trešdaļa uztura saskaņā ar vienu kopšanas ceļvedi), nedaudz sēklu un vārītām pupiņām. Katru dienu svaigs ūdens.234

Kompānija kurus viņi vēlas sev apkārt

Ļoti sabiedrisks; savvaļā šie putni ceļo baros pa aptuveni 10-20 ārpus vairošanās sezonas un veido ilgstošus pārus. Mājdzīvniekam nepieciešama daudz ikdienas uzmanības un laika ar saviem cilvēkiem, un putni, kas tiek turēti pāros, joprojām paliek pieradināti, ja tiem tiek nodrošināta regulāra mijiedarbība.234

Stāsts kur tas viss sākās

Zaļvaigu konurs tika oficiāli aprakstīts zinātnē 1854. gadā, autori Massena un Souance, un pieder pie Pyrrhura, mazu, garastes Dienvidamerikas papagaiļu ģints. Visā tā izplatības areālā Bolīvijā, Brazīlijā, Paragvajā un Argentīnā ornitologi tagad atzīst sešas pasugas, kas nedaudz atšķiras pēc krāsas un apdzīvo atsevišķus reģionus no Bolīvijas Andiem līdz ziemeļu Argentīnas mežiem. Vienas pasugas nosaukums tika mainīts no sordida uz hypoxantha pēc nosaukšanas prioritātes noteikumu piemērošanas. Audzēšanā šī suga kļuva par populāru pavadoņpapagaili, pateicoties tās mazajam izmēram, maigajai balsij un rotaļīgajam raksturam, un selekcionāri ir izstrādājuši vairākas krāsu formas, tostarp kanēļkrāsas, dzeltenbrūnu, kombinēto ananāsu formu un tirkīza.14

Atzīta no oficiālās daļas

IUCN Red List

Vismazāk apdraudēts. Raksturots kā izplatīts lielā daļā tā areāla, ar populāciju, kas, domājams, lēnām samazinās.2

Taxonomy

Formāli aprakstījuši Masēna un Suansē 1854. gadā. Sešas pasugas ir atzītas: flavoptera, molinae, phoenicura, hypoxantha (agrāk saukta sordida), restricta un australis.1