Nimfa

Izskats kā atpazīt

Spalvots; slaids pelēks papagailis ar augstu, plūstošu cekuli un garu, smailu asti

Mazākais kakadu dzimtas loceklis ar slaidu uzbūvi un garu, konusveida asti, kas veido apmēram pusi no tā kopējā garuma un izplešas lidojumā. Dabiskā krāsojums ir mīksts brūngani pelēks ar košu baltu paneli uz katra spārna un apaļu oranžu plankumu uz katra vaiga. Pieaugušiem tēviņiem ir spilgti dzeltena seja un cekuls un spēcīgāki oranži vaigi, bet mātītes saglabā pelēkāku seju un rāda smalku svītrojumu zem astes. Jauni putni no abiem dzimumiem izskatās kā mātītes līdz pirmajai spalvu maiņai apmēram sešu līdz deviņu mēnešu vecumā. Tievais, maigi izliektais cekuls kustas augšup un lejup atbilstoši putna noskaņojumam.1246

Personība kādi viņi ir

Kakaduelīši ir draudzīgi, zinātkāri un mazliet komiski, un mēdz veidot ciešu saikni ar savu mīļāko cilvēku. Daudziem patīk sēdēt uz pleca un ļaut maigi skrāpēt galvas un vaigu spalvas, kas atspoguļo to, kā savvaļas pāri viens otru kopj. Tie dod priekšroku čivināšanai un svilpošanai, nevis skaļai kliegšanai, kas ir viens no iemesliem, kāpēc tie piemēroti dzīvokļiem un pirmreizējiem putnu turētājiem. Melodiju svilpošana tiem nāk dabiskāk nekā runāšana; daži putni, parasti tēviņi, iemācās dažus vārdus vai frāzes, un daži atdarina mājas skaņas vai dzied līdzi dziesmām. Savvaļā tie ir kautrīgi putni, kas paļaujas uz ātrumu un maskēšanos, nevis konfrontāciju, tāpēc mierīga māja tiem labi piestāv.514

Ikdienas aktivitāte cik noslogota diena izskatās

Spēcīgs, ātrs lidotājs, kam katru dienu noder regulārs, uzraudzīts laiks ārpus būra drošā telpā, prom no citiem mājdzīvniekiem. Kakaduelīši ir dabiski zemes barības meklētāji, tāpēc kārumu izkaisīšana uz papīra būra grīdā vai rotaļu laukumā dod tiem apmierinošu veidu, kā meklēt barību.54

Kopšana un aprūpe praktiskās daļas

Kakaduelīši ražo pulverveida dūnas, smalkus putekļus no spalvām, tāpēc regulāra tīrīšana ap būri un labi vēdināma telpa palīdz. Piedāvājiet regulāras iespējas peldēties vai vieglu apsmidzināšanu, turiet laktas ar dažādu biezumu, lai dabiski nodiltu nagi, un rotējiet rotaļlietas, lai putns būtu aizņemts. Turiet būra grīdu tīru, jo putns pavada laiku, meklējot tur barību.15

Sākums kur viņi ir vislaimīgākie

Būris pietiekami liels, lai putns varētu izstiepties un pilnībā plivināt spārnus, ar vairākām laktām, barības un ūdens traukiem un rotaļlietām. Plašas priekšējās durvis palīdz, jo kakaduelīši var būt bailīgi un var satraukties, ja tos spiež caur mazu atveri. Novietojiet būri apdzīvotā telpā, lai putns būtu daļa no ģimenes dzīves.5

Barības pamati kas nonāk bļodā

Savvaļā kakaduelīši galvenokārt ēd mazas sēklas, ko savāc uz zemes, īpaši akāciju un zālaugu sēklas, kā arī kultūraugus, piemēram, kviešus, saulespuķes un sorgo, un dažus augļus un ogas. Mājās sabalansēta diēta ir labas kvalitātes granulas, kas paredzētas maziem papagaiļiem, kā pamats, svaigi dārzeņi un nedaudz augļu, un mazu sēklu maisījums, ko dod mēreni, ar saulespuķu sēklām kā retu kārumu. Katru dienu svaigs ūdens.2453

Kompānija kurus viņi vēlas sev apkārt

Ļoti sabiedrisks ganāmpulka putns, kas savvaļā dzīvo grupās no dažiem līdz tūkstošiem, un pāri paliek kopā visu gadu. Mājas kakaduelītim nepieciešama ikdienas kompānija, vai tas būtu sarunāšanās, maiga glāstīšana vai vienkārši kopīga telpa ar cilvēkiem, un daudzi labi jūtas ar citu kakaduelīti kā kompanjonu.345

Stāsts kur tas viss sākās

Kakaduelīši nāk no Austrālijas sausās iekšzemes, kur tos sauc arī par quarrion un weero. Eiropas dabas pētnieki aprakstīja putnu 1700. gadu beigās, vispirms Gmelins 1788. gadā un pēc tam Kers 1792. gadā, kura sugas nosaukums hollandicus attiecas uz Jauno Holandi, veco holandiešu nosaukumu Austrālijai. 1832. gadā Vāglers tam deva savu ģinti, Nymphicus, kā cieņu mītiskajām nimfām, atspoguļojot, cik burvīgu agrīnie eiropieši to atrada. Tā kā tas viegli vairojas nebrīvē, kakaduelītis kļuva par vienu no visplašāk turētajiem mājas papagaiļiem pasaulē un maksā mazāk nekā lielākā daļa citu papagaiļu. 20. gadsimta audzētāji sāka fiksēt krāsu mutācijas: raibais parādījās Kalifornijā 1949. gadā, kanēļkrāsa 1950. gados, lutino 1958. gadā un pērļu 1967. gadā, un šodien ir izveidotas vairāk nekā divdesmit mutācijas, vairākas atrodamas tikai Austrālijā. Mūsdienu ģenētiskie pētījumi apstiprināja, ka kakaduelītis, neskatoties uz tā papagaiļveida formu, ir īsts kakadu, kas ievietots savā apakšdzimtā.15

Atzīta no oficiālās daļas

IUCN Red List

Vismazāk apdraudēts. Savvaļas populācija tiek raksturota kā bagātīga un stabila, un tā, šķiet, ir ieguvusi no fermu ūdens punktiem visā tās areālā.2

American Cockatiel Society

Dibināta 1976. gadā un sevi dēvē par vecāko starptautisko nimfas papagaiļu biedrību Amerikā. Tā apkalpo gan mājdzīvnieku turētājus, gan izstāžu dalībniekus un rīko specializētas izstādes.7

Taxonomy

Aprakstījis Gmelins 1788. gadā kā Psittacus novaehollandiae un Kerrs 1792. gadā kā Psittacus hollandicus. Vāglers to ievietoja savā ģintī Nymphicus 1832. gadā. Molekulārie pētījumi to ievieto kakadu dzimtā Cacatuidae, savā apakšdzimtā Nymphicinae.1