Džonsona lēcējzirneklis

Izskats kā atpazīt

Eksoskelets

Kompakts, spēcīgs zirneklis ar pārsvarā melnu ķermeni un koši sarkanu vēderu. Tēviņa vēders ir pilnīgi sarkans, bet mātītei ir melna svītra, kas iet cauri sarkanā centram. Chelicerae (žokļi) ir uzkrītoši, zaigojoši zilganzaļā krāsā. Dažiem indivīdiem var būt mazi balti vai dzelteni punktiņi uz vēdera, apmales ar plānu bālu līniju.13

Personība kādi viņi ir

Parasti kautrīgs un ātri bēg no cilvēkiem. Tas nav agresīvs, bet var iekost, ja tiek izprovocēts; kodums ir sāpīgs, bet medicīniski nenozīmīgs, izraisot tikai lokālu pietūkumu vai vieglas galvassāpes. Tiek ziņots, ka tas ir nedaudz aizsargājošāks nekā daži citi lēcējzirnekļi.34

Ikdienas aktivitāte cik noslogota diena izskatās

Aktīvs, diennakts mednieks, kam nepieciešama telpa izpētei un lēkšanai. Nodrošiniet augstu iežogojumu ar daudz vertikālām virsmām, zariem un lapotnēm. Tam nav nepieciešama liela teritorija, bet tas novērtē bagātināšanu, piemēram, korķa mizu un mākslīgos augus.16

Kopšana un aprūpe praktiskās daļas

Ļoti maza kopšana. Iežogojums jātur tīrs no atlikušajiem medījuma atliekām. Sekls ūdens trauciņš ar sūkli vai miglošana vienu vai divas reizes nedēļā nodrošina mitrumu. Nav nepieciešama īpaša kopšana.3

Sākums kur viņi ir vislaimīgākie

Labi vēdināms terārijs vismaz 20x20x30 cm vienam zirneklim. Nodrošiniet substrātu no kokosšķiedras vai kūdras sūnām un iekļaujiet slēptuves, piemēram, korķa mizu un zīda caurules. Temperatūra 21-27°C, mitrums 50-70%. Zirneklis būvē cauruļveida zīda ligzdas zem akmeņiem vai koka uz zemes, tāpēc nodrošiniet atkāpšanās vietu. Nav indīgs cilvēkiem, bet rīkojieties uzmanīgi.13

Barības pamati kas nonāk bļodā

Eirifāgs plēsējs, kas barojas ar plašu kukaiņu un citu zirnekļu klāstu. Nebrīvē piedāvājiet atbilstoša izmēra medījumu, piemēram, augļu mušas, mazus circenīšus, mājas mušas un kodes. Medījumam jābūt apmēram pusei no zirnekļa izmēra. Barojiet pieaugušos ik pēc 2-4 dienām, jaunākus biežāk.16

Kompānija kurus viņi vēlas sev apkārt

Vientuļš un kanibālisks. Turiet atsevišķi, jo mātītes var apēst tēviņus, un abi dzimumi var medīt mazākus sugas biedrus. Nav nepieciešama sociāla mijiedarbība.16

Stāsts kur tas viss sākās

Pirmo reizi aprakstīts 1883. gadā Džordžs un Elizabete Pekhami kā Attus johnsonii. Tas jau sen ir zināms kā viens no lielākajiem un izplatītākajiem lēcējzirnekļiem rietumu Ziemeļamerikā. Tā uzkrītošais sarkanais vēders un zilganzaļie žokļi padarīja to par iecienītu agrīno arahnologu vidū. Pēdējās desmitgadēs tas ir kļuvis populārs mājdzīvnieku tirdzniecībā, pateicoties tā spilgtajām krāsām, aktīvajai dabai un salīdzinoši vienkāršajām kopšanas prasībām. Tas nav tradicionāls mājdzīvnieks, bet arvien biežāk tiek turēts bezmugurkaulnieku entuziastu vidū.14

Atzīta no oficiālās daļas

World Spider Catalog

Pieņemta suga, pirmo reizi aprakstīta G. W. Peckham & E. G. Peckham 1883. gadā.7

ITIS

Derīga suga, parastais nosaukums Johnson lēcējzirneklis.2