Pāva simtkājis

Izskats kā atpazīt

Eksoskelets ar dzeloņainiem sānu izaugumiem

Ķermenis ir segmentēts ar spārniem līdzīgiem izaugumiem, kas izplešas no katra segmenta un paceļas rozā līdz sarkanos dzelkšņos, piešķirot tam pūķim līdzīgu izskatu. Eksoskelets ir ciets un spīdīgs, un kopējā forma ir iegarena un nedaudz saplacināta.2

Personība kādi viņi ir

Šie simtkāji ir mierīgi un nekaitīgi, ja ar tiem rīkojas maigi, bet tie ražo nelielu daudzumu ūdeņraža cianīda kā aizsardzību, kas traucētiem smaržo vāji pēc mandelēm. Tos labāk vērot, nevis ņemt rokās, un tie nemaz nav agresīvi.32

Ikdienas aktivitāte cik noslogota diena izskatās

Tie ir aktīvi dienas laikā, bieži redzami pārvietojamies uz lapu pakaišiem un akmeņiem. Tie neprasa daudz vietas, bet tiem ir nepieciešams dziļš substrāts, kurā ierakties un baroties.43

Kopšana un aprūpe praktiskās daļas

Samaziniet apiešanos ar tiem līdz minimumam un pēc tam nomazgājiet rokas. Nekad neievietojiet tos nevēdināmā traukā. Nodrošiniet dziļu substrātu no trūdošas koksnes un lapu pakaišiem, un uzturiet to mitru, bet ne pārmērīgi slapju. Jābūt pieejamam sepijas kaulam kalcijam, īpaši spalvu maiņas laikā.32

Sākums kur viņi ir vislaimīgākie

Silti, mitri un labi vēdināmi apstākļi ir būtiski. Temperatūra jāuztur no 24 līdz 28°C, mitrums ap 90%. Izmantojiet meža grīdas maisījuma substrātu vismaz 8 līdz 10 cm dziļumā, bagātu ar balti trūdošu cietkoksni un virsū lapu pakaišus. Sildiet no sāniem, nevis no apakšas.31

Barības pamati kas nonāk bļodā

Tie galvenokārt ēd trūdošu cietkoksni un lapu pakaišus, un tie arī labprāt ēd sēnes un balto pelējumu, kas aug uz trūdošiem augļiem. Dārzeņus, zivju pārslas un kaltētus garšaugus var piedāvāt kā papildinājumu, un sepijas kaulam vienmēr jābūt pieejamam.31

Kompānija kurus viņi vēlas sev apkārt

Tie ir sabiedriski un vislabāk jūtas grupā, jo tie viegli vairojas un veido kolonijas. Sāciet ar grupu, nevis pāri, un regulāri sadaliet koloniju, lai izvairītos no pārapdzīvotības. Tie nav bīstami, bet tos nedrīkst turēt kopā ar dzīvniekiem, kas varētu mēģināt tos apēst.32

Stāsts kur tas viss sākās

Desmoxytes planata pirmo reizi aprakstīja Pocock 1895. gadā, sākotnēji kā Pratinus planatus. Atšķirībā no vairuma citu pūķu simtkāju, kas ir sastopami tikai vienā vai divās vietās, šī suga ir plaši izplatījusies visā Dienvidaustrumāzijā un ārpus tās, iespējams, to izplatījuši cilvēki ar augiem un augsni. Tā ir vienīgā sava ģints suga, ko plaši tur nebrīvē, un tā ir kļuvusi populāra bezmugurkaulnieku turētāju vidū tās iespaidīgās rozā krāsas un aktīvās dabas dēļ.21