Norfolk Black tītars

Izskats kā atpazīt

Spalvas

Norfolk Black ir diezgan garš un dziļš ķermenis, plats pār pleciem. Tā spalva ir blīva, matēti melna visā, bez citas krāsas. Kājas, pēdas un nagi ir melni, lai gan tie var kļūt rozīgi, putnam novecojot. Knābis ir melns, un kārkli ir sarkani, mainoties uz zilgani baltu.234

Personība kādi viņi ir

Norfolk Black tītari parasti ir mierīgi un rāmi, lai gan temperaments var atšķirties atkarībā no tā, kā audzētājs izvēlas un socializē tos. Dažas līnijas var būt vairāk paklausīgas, citas vairāk pašpārliecinātas. Tie nav agresīvi pēc dabas un var kļūt diezgan pieradināti ar regulāru apiešanos.24

Ikdienas aktivitāte cik noslogota diena izskatās

Šie tītari ir aktīvi un patīk klaiņot. Tie var lidot un, ja ir iespēja, nakšņos kokos. Tiem vajag daudz vietas, lai barības meklētu un vingrotos, un tie gūst labumu no iespējas uzturēties ārā.4

Kopšana un aprūpe praktiskās daļas

Pamata aprūpe ietver tīru, sausu mājokli ar labu ventilāciju, aizsardzību no ekstremāliem laikapstākļiem un regulāras veselības pārbaudes. Tā melnās spalvas absorbē siltumu, tāpēc ēna un vēsa ūdens ir svarīgi karstā laikā. Aukstā, slapjā laikā tiem vajag patvērums no salnas. Nav vajadzīga īpaša kopšana, izņemot tīrības uzturēšanu dzīves vietā.4

Sākums kur viņi ir vislaimīgākie

Norfolk Black tītariem vajag drošs, pret plēsējiem aizsargāts iežogojums ar pieeju āra teritorijai. Tie novērtē patvērumu no lietus, sniega un stipras saules. Mājoklim jāietver laktas nakšņošanai. Tie var pielāgoties lielākai daļai klimatu, bet vajag aizsardzības no ekstremāla aukstuma un karstuma. Dažās valstīs tītaru turēšana var būt pakļauta vietējiem noteikumiem; pirms to iegādes pārbaudiet ar savu pašvaldību vai lauksaimniecības iestādi.4

Kompānija kurus viņi vēlas sev apkārt

Tītari ir sociāli putni un jātur mazos baros. Tie vislabāk jūtas savas sugas grupās ar pietiekami daudz vietas, lai izvairītos no iebiedēšanas. Norfolk Black parasti netur kā vientuļi mājdzīvnieki; tie plaukst fermas vai mazsaimniecības apstākļos ar citiem tītariem vai mājputniem. Tie nav piemēroti iekštelpu vai dzīvokļa dzīvei.24

Stāsts kur tas viss sākās

Norfolk Black ir britu tītaru šķirne, kas sakņojas 16. gadsimta sākumā. Spāņu pētnieki atveda melnspalvainus tītarus no Jaunās Pasaules uz Eiropu, un no Spānijas tie sasniedza Angliju, iespējams, ap 1524. gadu. Zemnieki Austrumanglijā, īpaši Norfolkā, selektīvi audzēja šos putnus to labās gaļas un pievilcīgās melnās spalvas dēļ. Gadsimtu gaitā Norfolk Black kļuva par atšķirīgu angļu šķirni. To atveda atpakaļ uz Ameriku kolonisti 17. gadsimtā, kur tā deva ieguldījumu citām mantojuma šķirnēm, piemēram, Slate, Narragansett un Bronze. Līdz 20. gadsimtam šķirne bija samazinājusies, gandrīz izzūdusi Apvienotajā Karalistē, līdz glābšanas pūliņi 1930. gados. Šodien tā joprojām ir reta, prioritāra šķirne, ko novērtē mazsaimnieki un dabas aizsardzēji tās izturības, izcilas garšas un vēsturiskas nozīmes dēļ.1245

Atzīta no oficiālās daļas

American Poultry Association (APA)

Atzīts Perfekcijas Standartā 1874. gadā4

Poultry Club of Great Britain (PCGB)

Klasificēts kā viegls tītars1

Rare Breeds Survival Trust (RBST)

Uzskaitīts kā 'prioritātes' aizsardzības statuss 2026. gadā1