Karakul aita

Izskats kā atpazīt

Vilna

Karakul aitām ir raksturīgs dubults apmatojums: garš, spīdīgs ārējais apmatojums un smalks, mīksts iekšējais apmatojums. Vilnā ir maz tauku, tas ir lieliski piemērots filcēšanai, un ārējais apmatojums ir rupjš ar augstu stiepes izturību, ideāli piemērots paklājiem un izturīgiem izstrādājumiem. Vilnas svars ir 5, 10 mārciņas, šķiedras garums 6, 12 collas. Tām ir tauku aste, kas uzkrāj enerģiju, līdzīgi kā kamieļa kupra, un daudzām ir gara, šaura galva ar nokarenām ausīm.36

Personība kādi viņi ir

Karakul aitas parasti ir lēnprātīgas un modras, ar mierīgu raksturu. Tās nav īpaši prasīgas aitas un labi reaģē uz mierīgu apiešanos. Tām ir spēcīgs ganāmpulka instinkts, apdraudējuma gadījumā tās pulcējas aplī ar jēriem vidū. Tās slikti sadarbojas ar suņiem ganīšanā, jo var izklīst vai pat uzbrukt sunim, kas mēģina tās ganīt. Tās ir taupīgas meklētājas un var tikt turētas atklātās ganībās vai iežogotās ganībās.35

Ikdienas aktivitāte cik noslogota diena izskatās

Karakul aitām ir mērens aktivitātes līmenis. Tām nav nepieciešama strukturēta vingrošana kā sunim, bet tām ir vajadzīga telpa, lai staigātu, ganītos, meklētu barību un dabiski pārvietotos kopā ar ganāmpulku. Ikdienas kustība atbalsta nagu veselību, muskuļu tonusu, spurekļa darbību un garīgo labsajūtu. Parasti to vajadzības labi apmierina ganību sistēma ar drošu žogu un sausām atpūtas vietām.4

Kopšana un aprūpe praktiskās daļas

Karakul aitām nepieciešama regulāra nagu pārbaude, parazītu kontrole un laikapstākļiem atbilstoša pajumte. Tās jātur prom no mitrām, purvainām zemēm, lai novērstu nagu puvi. To vilna jācirpj vismaz reizi gadā, un, ja tās tiek turētas kā mājdzīvnieki, tām var būt nepieciešama palīdzība cirpšanā. Tās parasti ir izturīgas un neprasa daudz kopšanas, taču tām joprojām ir nepieciešama regulāra novērošana, lai pamanītu slimības pazīmes.45

Sākums kur viņi ir vislaimīgākie

Karakul aitas ir tuksneša aitas, bet ir pielāgojamas dažādiem klimatiskajiem apstākļiem. Tām ir nepieciešama piekļuve sausai pajumtei, un tās jātur prom no purvainām ganībām. Tās var izturēt gan lielu karstumu, gan aukstumu, bet novērtē iespēju izvēlēties sausu pajumti. Tām ir vajadzīgs labs žogs un ganību sistēma ar vietu ganībām un kustībai. Tās nav piemērotas dzīvošanai iekštelpās un ir nepieciešama ārtelpa.54

Barības pamati kas nonāk bļodā

Karakul aitām vislabāk piemērota uz lopbarību balstīta diēta, kas sastāv no kvalitatīvām ganībām, siena un tīra ūdens. Tām ir nepieciešams pietiekami daudz efektīvu šķiedrvielu, lai spureklis darbotos labi. Daudzas pieaugušas uzturēšanas fāzē esošas aitas var iztikt ar ganībām un sienu, papildinot ar aitām specifisku minerālvielu programmu. Vajadzības mainās atkarībā no augšanas, grūsnības, laktācijas, laikapstākļiem un lopbarības kvalitātes. Tās ir lieliskas meklētājas un var ganīties nabadzīgās zemēs vai izdzīvot sezonu ar niecīgu barību.45

Kompānija kurus viņi vēlas sev apkārt

Karakul aitas ir ganāmpulka dzīvnieki, un tās nedrīkst turēt vienas. Tām ir spēcīgs ganāmpulka instinkts, un tās vislabāk jūtas kopā ar vismaz vienu citu aitu. Tās ir aizsargājošas un uzmanīgas mātes, un jēriem ir augsta izdzīvošanas iespēja. Tās parasti ir lēnprātīgas un ar tām var mierīgi apieties, bet tās slikti sadarbojas ar suņiem ganīšanā. Tās parasti nav agresīvas un ir piemērotas iesācējiem vai vidēja līmeņa turētājiem.53

Stāsts kur tas viss sākās

Karakul ir viena no vecākajām zināmajām mājas aitu šķirnēm, un arheoloģiskie pierādījumi liecina, ka tās ir audzētas Centrālāzijā vismaz kopš 1400. gada pirms mūsu ēras. Tās ir nosauktas pēc Karakul (vai Qara Kul) ciema Buhāras reģionā Uzbekistānā, netālu no Amudarjas upes. Vēsturiski šī šķirne tika novērtēta tās gaļas, piena, tauku, vilnas un ļoti vērtīgo jaundzimušo jēru ādu dēļ, kas pazīstamas kā 'persiešu jērs' vai 'astrahaņa'. Šīs ādas tika izmantotas siltu, elegantu apģērbu izgatavošanai un bija svarīgs ienākumu avots. Karakul aitas pirmo reizi tika ievestas ASV laikā no 1909. līdz 1929. gadam, lai izveidotu ādu rūpniecību, taču šis mēģinājums nebija veiksmīgs. Kopš tā laika Ziemeļamerikas populācija ir ģenētiski atšķīrusies no Centrālāzijas krājumiem, un Amerikas Karakul tagad tiek uzskatīta par atsevišķu šķirni. Mūsdienās Karakul aitas ASV ir samērā retas, ar aptuveno populāciju ap 1300 dzīvniekiem, un tās ir iekļautas kā 'apdraudētas' organizācijā The Livestock Conservancy. Tās tiek turētas hobiju audzētājiem to vilnas, gaļas, piena un kā mājdzīvnieki, un ir pazīstamas ar savu izturību un pielāgošanās spēju.123

Atzīta no oficiālās daļas

American Karakul Sheep Registry

Atzīta kā nacionālais šķirnes reģistrs ASV, izveidota no Karakul kažokādas aitu reģistra, kas dibināts 1930. gados.2

The Livestock Conservancy

Uzskaita Amerikas Karakul kā atsevišķu šķirni no Centrālāzijas krājumiem, ar statusu 'Apdraudēta'.3